Un, ja būs karš? Pamatjautājumi.

Latvija vēsturiski vienmēr atradusies starp lielvaru dzirnakmeņiem -Vāciju rietumos un Krieviju austrumos, kas latviešus un to apdzīvoto teritoriju vienmēr mēģinājušas iekarot un pakļaut saviem impēriskajiem mērķiem un vajadzībām. Ja vācu impērijas tīkojumi tika likvidēti II Pasaules kara rezultātā, tad pilnīgi citādi ir noticis ar krievu impēriju.

Kā redzams no pēdējo gadu notikumiem, krievi Putina režīma vadībā cenšas atjaunot savu impēriju aptuvenās PSRS robežās –

veiktas agresijas pret Moldovu, Gruziju,

  1. gadā okupētas daļaUkrainas austrumu teritorijas un Krima, bet 2022.gadā uzsākts liela mēroga iebrukums Ukrainā, kas ar lielu asinsizliešanu un postījumiem turpinās līdz pat šodienai.

Tikai pilnīgam neprātim šāda notikumu gaita, īpaši gadījumā, ja Krievija Ukrainā netiek uzvarēta, neliekas eksistenciāli apdraudam arī mūsu – latviešu valsti.

Lai gan kopumā mūsu valsts ārpolitika attieksmē pret Krievijas potenciālo apdraudējumu bijusi vērsta pareizā virzienā

– 2004.gadā iestājāmies NATO, notikusi kaut kāda nebūt armijas veidošana, mēs kā valsts skaidri esam pozicionējušies Ukrainas kara jautājumā un palīdzam ko spējam Ukrainai un ukraiņiem, tomēr šīs darbības ne tuvu nav bijušas pietiekamas.

Būtībā ilgus gadus Latvijas valsts aizsardzība tikusi sabotēta – tai ilgstoši netika piešķirti NATO valstu vadītāju 2006.gada vienošanās ietvaros paredzētie 2% IKP līdzekļi no valsts budžeta, kā rezultātā armija nav pietiekoša ne skaita (aktīvā dienesta un rezerves karavīri), ne modernu ieroču ziņā, nav nocietināta austrumu robeža un valsts iekšienē ilgstoši tika un tiek vēl joprojām ļauts brīvi darboties krievu šovinistiem, propagandistiem, spiegiem un to organizācijām.

Krievu potenciālais iebrukums Baltijā, it īpaši Latvijā, kļuvis par draudīgu realitāti, ko saskata vairākas augstas NATO militārpersonas, politiķi un analītiķi. Šādu iespējamību nesen publiski pauda arī ASV aizsardzības ministrs ģenerālis Loids Ostins.

Latvijas aizsardzības ministru, armijas un valdības vadītāju un pat valsts prezidentu amatos nomainījusies virkne nevarīgu un jēgpilni darboties nespējīgu cilvēciņu, kuru noziedzīgās bezdarbības rezultātā esam nonākuši pie “sasistas siles” aizsardzības jomā.

Mūs māc drūmas aizdomas, ka mazskaitlīgā un slikti organizētā Latvijas armija nav spējīga atvairīt Krievijas pilna mēroga iebrukumu, NATO atbalsts nav skaidri formulēts un tāpēc neskaidrs un neparedzams, atkarīgs no konkrēta brīža valdošo politiķu lēmumiem, bet mūsu valsts un armijas augstāko darbinieku politiskie lēmumi un paziņojumi brīžiem ir tik neadekvāti, ka izsauc pat aizdomas par politiskas nodevības iespējamību X stundā.

Tādēļ nosūtam šo atklāto vēstuli visām vadošajām Latvijas amatpersonām, ieskaitot armijas virspavēlnieku, un pieprasām jēgpilnus un saturīgus paskaidrojumus šādos Latvijas aizsardzībai svarīgos jautājumos.

  1. Prasām paziņot atklātībā vai NATO struktūrā eksistē reāls Latvijas teritorijas aizsardzības plāns “no pirmā centimetra un pirmās minūtes,” un prasām, ja tāds patiesi eksistē, darīt zināmu tā pastāvēšanu latviešu tautai.
  2. Ar kādiem NATO spēkiem – skaitliskiem un ieroču šķiru, ir plānota Latvijas teritorijas aizsardzība šāda aizsardzības plāna esamības gadījumā.
  3. Kā tiks un tiek nodrošināta Latvijas teritorijas pretgaisa aizsardzība pret iespējamajiem dronu, zeme-zeme un gaiss-zeme artilērijas, spārnoto un ballistisko raķešu uzbrukumiem.

Prasām skaidras un iespējami izsmeļošas atbildes, neaizbildinoties ar “valsts noslēpumiem”, jo lielākais noslēpums visdrīzāk ir tas, ka mēs esam gandrīz pilnīgi neaizsargāti. Tas ir jautājums, kas skarbi skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju.

Latviešu tautai ir tiesības zināt!

 

Nacionālā savienība “Taisnīgums”

 

P.S.

Šie jautājumi rakstiskā formā uzdoti arī Latvijas valsts augstākajām amatpersonām.