piektdiena, 2019. gada 6. decembris

Aizstāvot nacionālās intereses, protestējot pret centieniem iepludināt viesstrādniekus,10.decembrī sapulce pie Ministru


Izdabājot starptautiskā un vietējā lielkapitāla spiedienam, Latvijas Republikas Ministru Kabinets (MK) šī gada 10.decembrī lems par Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzspiestajiem, MK kompetencē esošajiem noteikumu grozījumiem, kas vērsti uz ievērojamiem viesstrādnieku ārzemju studentu un citu imigrantu piesaistes atvieglojumiem.

Aizstāvot nacionālu valsti, un pamatnācijas intereses, Nacionālā Savieniba "Taisnīgums"
kategoriski iestājās pret jebkurām darbībām, kas vērstas uz imigrācijas veicināšanu un valsts etniskā sastāva izmaiņām par sliktu latviešiem. Kā tādas vērtējam lielā kapitāla lobiju virzītos grozījumus, tāpēc 10.decembrī no pulksten 11.30 līdz 13.30 pie Ministru Kabineta, Brīvības ielā 36, rīkojam tautas sapulci, lai izteiktu savu protestu.


Sīkāk par grozījumiem ar atsaucēm un saitēm uz MK lapu:
https://docs.google.com/document/d/1OqyUTOCXlBSMoXZM0LC0lQdxYtXmYKOqPc-mWHSDu4M/edit?usp=sharing

Nacionālā Savienība "Taisnīgums"



pirmdiena, 2019. gada 2. decembris

Plānots atvieglot viesstrādnieku ievešanas noteikumus. Aicinām sūtīt iesniegumu ministriem.



2018. gada laikā un 2019.gada sākumā Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk tekstā FICL), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (turpmāk tekstā LBP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk tekstā LTRK) un citas organizācijas ir norādījušas uz viņu vajadzību atvieglot nosacījumus 3. valstu darbaspēka uzņemšanai Latvijā, attiecīgi izveidojot un lobējot vairākus MK (ministru kabineta) noteikumu projektus. Par tiem tuvākajās dienās valdība lems.

Vairāki Latvijas patrioti ir sagatavojuši iesniegumu, kuru katram iespējams lejupielādēt un nosūtīt visiem ministriem. Aicinām nebūt vienaldzīgiem, neklusēt, un mudināt ministrus šos grozījumus nepieņemt!



trešdiena, 2019. gada 20. novembris

Augstprātībai un visatļautībai ir robežas! Atbalstām 13.Saeimas atlaišanu.



Valdošās koalīcijas augstprātība, cinisms un pilnīga nerēķināšanās ar sabiedrības viedokli un interesēm ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem atjaunotās Latvijas neatkarības vēsturē. Spilgti to raksturo bezkaunīgā atkāpšanās no priekšvēlēšanu solījumiem. Tostarp:
- solītā un likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršana medicīnas nozarei. Īpaši akcentējams nožēlojamais vidējā un zemākā līmeņa medicīnas darbinieku atalgojums;
- joprojām neatceltā, dažu ietekmīgu politbiznesmeņu interesēs savulaik ieviestā energoresursu obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas tukšo iedzīvotāju makus un kropļo ekonomiku, traucējot tās normālu izaugsmi;
Ne mazāku sašutumu raisa, valdošajām partijām augstprātīgi ignorējot Latvijas laukos dzīvojošo cilvēku viedokli, koalīcijas virzītā administratīvi teritoriālās reformas versija, kuras rezultātā sagaidāma vēl lielāka lauku novadu iztukšošanās, iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām, mazo un vidējo zemnieku saimniecību iznīkšana un no šiem faktoriem izrietošā Latvijas reģionu attīstības nevienmērība, valsts demogrāfiskās un ekonomiskās pašpietiekamības tālāka mazināšanās...
Koalīcijas partiju nekaunības kroņa numurs ir vēlme seškārtīgi palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, to piešķirot jau šajā Saeimā iekļuvušajiem grupējumiem.
Objektīvi vērtējot, šīs izdarības nav nekas ārkārtējs. Ar likumdevēju ziņu, mūsu valsts atkal un atkal ir tikusi nežēlīgi izlaupīta, ekonomika novesta pilnīgā atkarībā no ārvalstīm, tā vietā, lai visur un vienmēr vadītos pēc Latvijas un latviešu interesēm, mūsu dienaskārtību ir noteikuši dažādi globālie veidojumi un starptautiskais kapitāls, valsts ārējais parāds joprojām ir augošs, valstij vairs nav neviena sava banka, latviskie lauku reģioni paliek aizvien tukšāki, liela daļa Latvijas zemes pārdota ārzemniekiem, bet Rīgā vairojas svešu imigrantu, viltus studentu un nodarbināto skaits. Par to var prasīt atbildību no valsts politiskās elites 25 gadu garumā.  Taču apstākļi ir sakrituši, ka tieši tagad daudzu cilvēku pacietības mērs ir pilns.

piektdiena, 2019. gada 18. oktobris

Pret ļaunprātīgu partiju karteļa veidošanu


Tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzīto iniciatīvu, kas paredz ievērojami palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām (tām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas 2% un vairāk balsu), tajā pašā laikā liedzot tām piesaistīt privātpersonu ziedojumus, uzskatām par ļaunprātīgiem centieniem iekonservēt esošo politisko situāciju, pārdalītās ietekmes sfēras pašreizējo varas partiju savtīgajās merkantilajās interesēs, radot neaizstājamu, stagnējošu politiskā karteļa sistēmu.

ceturtdiena, 2019. gada 30. maijs

Latvija nav tikai pilsētas jeb par administratīvi teritoriālo reformu visas Latvijas interesēs


Nevaru teikt, ka labs un pārdomāts ir esošais Latvijas teritoriālā sadalījuma un pārvaldes modelis. Nav labs. Pārmaiņas ir vajadzīgas, tas arī ir skaidrs. VARAM piedāvātais Latvijas administratīvi teritoriālais sadalījums 35 pašvaldībās nebūt nav slikts, un ja pavērtē, kā tas izskatītos Latvijas pašvaldības kartē, ar nelielām iebildēm, to var uzskatīt par loģisku un veiksmīgu. Taču reforma jau nesastāv tikai no glītas kartes, bet detalizēta varas, tiesību un funkciju sadalījuma, kas vistiešākajā veidā ietekmēs iedzīvotāju ikdienu jebkurā jaunā novada nostūrī. Par to arī trauksme un bažas, ka problēmas, ar kurām saskaramies esošajā modelī, ne tikai netiks novērstas, bet tiks vēl vairāk padziļinātas.

Nevienlīdzīga pārstāvība
Lielākais trūkums esošajā modelī, sevišķi lielākajos novados, jau šobrīd ir nevienlīdzīga pagastu pārstāvība, kas nereti līdzi nes arī nevienlīdzīgu attieksmi no pašvaldības puses, un līdz ar to arī nevienlīdzīgu un nesamērīgu novada attīstību. Ir favorīti un ir apdalītie. Favorīti ir tagadējie novadu centri, ģeogrāfiski izdevīgāk novietotie pagasti ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Pēc paredzētās reformas, tie, kas jau ir apdalīti, tiks nostādīti vēl bezpalīdzīgākā situācijā, un apdalīto loma draud arī lielākajai daļai tagadējo novadu centru.
Kā un kāpēc? Pirmkārt jau tagad neeksistē reāla pagasta, kā valsts teritoriālās uzbūves pamatvienības, pašpārvalde. Šo seno institūciju, kas šādā vai citādā formā gandrīz nepārtraukti pastāvējusi jau kopš 19.gadsimta zemnieku brīvlaišanas, likvidēja 2009.gadā. Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā (kā nu kur) līdzšinējos pagastus un mazpilsētas apvienoja novados. Lielākajam un attīstītākajam pagastam (vai mazpilsētai) tika deleģēta novada centra funkcija. Iedzīvotāji savu vietvaru varēja ievēlēt ne vairs pagasta, bet jau lielāka novada ietvaros.

svētdiena, 2019. gada 17. marts

16.marts Rīgā

Pieminējām Latviešu leģiona cīnītājus, piedaloties ikgadējā gājienā uz Brīvības pieminekli, un pēc tam iededzot sveces leģiona virsnieku piemiņai Rīgas Brāļu kapos.

svētdiena, 2019. gada 3. marts

16.martā aicinām pieminēt Latviešu leģiona komandierus Rīgas Brāļu kapos

Tuvojas 16.marts, Latviešu leģiona cīnītāju atceres diena. Kā ik gadu pieminēsim leģiona cīnītājus, piedaloties dievkalpojumā Rīgas Sv Jāņa baznīcā (sākums pulksten 10.00), un pēc tam dodoties tradicionālajā gājienā uz Brīvības pieminekli. Pulcēšanās pie Sv. Jāņa baznīcas, pulksten 11.00.

Pulksten 14.00 piemiņas pasākums Latviešu leģionāru brāļu kapos Lestenē.

Šogad aicinām īpaši atcerēties leģiona augstākos komandierus- ģenerāli Rūdolfu Bangerski, pulkvežus Voldemāru Veisu un Vili Janumu, iededzot sveces un noliekot ziedus viņu atdusas vietās Rīgas Brāļu kapos. "Taisnīgums" aicina pulcēties pie Brāļu kapu galvenās ieejas 16.martā, pulksten 18.00!

ceturtdiena, 2019. gada 21. februāris

Tauta. Identitāte. Nacionālisms.


NS "Taisnīgums" priekšsēdētāja Viktora Birzes referāts historia.lv rīkotajos priekšlasījumos "Tauta. Identitāte. Nacionālisms", 16.02.2019., Rīgā.

Ieklausoties diskusijās par politiku, ātri pamanīsim, ka to centrālā ass jeb atslēgas vārds ir „tauta”. Tautas intereses, tautas labklājība, tautas viedoklis, tie ir jēdzieni, kurus  dzirdam un lasām dienu dienā. Kad izdzirdam kādu no tiem piesaucam, saprotam, ka tiek runāts arī par mums. Tas tā ir, jo mēs instinktīvi asociējam sevi ar savu tautu – latviešiem. Katra personīgais „es” ir dabiski ieplūdis kolektīvajā „mēs”.

Kas ir tauta un kas nosaka cilvēka piederību konkrētai tautai?


Lai kādu cilvēku grupu sauktu par tautu, tam jābūt kopīgai izcelsmei jeb ģenētiskajam mantojumam, kopīgai vēsturiskajai pieredzei, senām saknēm tajā zemē, no kuras konkrētā tauta cēlusies, savdabīgai, no citām tautai atšķirīgai kultūrai, valodai, un no visa minētā izrietošai pašidentifikācijas jeb piederības sajūtai.
Ja runājam par latviešiem, tad var definēt, ka tie ir tieši baltu/līvu pēcteči, kuru dzimtas saknes paaudžu paaudzēs sniedzas Latvijas zemē, un to senči, dzīvojot šajā zemē, aktīvi vai pasīvi ir veidojuši latviešu tautas vēsturi, līdz ar to nesot un nododot nākamajām paaudzēm kopīgo kolektīvo atmiņu, vēsturisko pieredzi. Vēl latviešus par tādiem veido sava īpatnējā etniskā kultūra un tradīcijas, kuras, lai arī ne visu tautas locekļu mūsdienās aktīvi koptas, viņi tomēr atzīst par savējām.  Arī valoda. Bet vissvarīgākā tomēr ir piederības sajūta latviešiem, kas, indivīdam apzinoties augstāk uzskaitītos faktorus, skaidri liek sevi nošķirt no citām tautām, tā sajūta, kad tu skaidri saproti: „Es esmu latvietis!”

piektdiena, 2019. gada 8. februāris

Laiks nokāpt no beigtā zirga. Atklāta vēstule zemkopības un VARAM ministriem

Jaunajai Latvijas valdībai izsakot apņemšanos savas darbības laikā veikt kārtējo reģionālo reformu, kura pirmām un galvenām kārtām ietekmēs Latvijas lauku apvidu sociālekonomisko stāvokli un kultūrvidi, pagastu viensētās un ciematos dzīvojošos cilvēkus, viņu ikdienu un dzīves kvalitāti, vēlos norādīt uz vairākām, manuprāt, svarīgām lietām, kuras neīstenojot vispirms, nekādas reformas neko nespēs uzlabot.

Ceļamaize: ievērot trīs galvenos amerikāņu praktizētos godīgas un sekmīgas ieceru realizēšanas principus: Pirmais – nemelot. Otrais– sniegt patiesu informāciju padotajiem un sabiedrībai. Trešais – cienīt citu spējas savākt un iesniegt sabiedrībai nozīmīgu patiesu informāciju.

Kā gribas domāt,  abu ministriju mērķi  un uzdevumi ir saskanīgi - nodrošināt Latvijas valsts, t.sk. lauku saskaņotu ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību. Balstoties uz amerikāņu trešo norādi,  atļaušos jums, godātie ministri, piedāvāt savu redzējumu augšminētā sakarā. 
           

Labākai sapratnei - neliels atskats vēsturē


Jaundibinātā Latvijas valsts pēc Pirmā pasaules kara mantojumā saņēma sagrautu un izlaupītu zemi. Tās vadītāji izmantoja gudru, uz pašaizliedzīgu jauncelsmi motivējošu ideoloģiju un tautsaimniecisko, t.sk., agrāro politiku. Tā stiprināja savas zemes mīlestību, saimnieka apziņu, darba prieku un ticību savas ģimenes un valsts nākotnei: veidojās tautas dvēsele – nacionālā pašapziņa. Lauksaimniecībā to stiprināja saimniekošanas – dzīvesveida ekonomikas modelis, kam piemīt nacionālo neatkarību, darba iespējas, demogrāfiju un paaudžu pārmantojamību nodrošinošs, strādājošos un to ģimenes locekļus attīstošs, peļņu taisnīgi sadalošs, sociālo nevienlīdzību izlīdzinošs, dabu saudzējošs, kultūrvidi saglabājošs un pilnveidojošs raksturs (kvalitāte).

trešdiena, 2019. gada 30. janvāris

Priekšlasījumi ar diskusiju: TAUTA. IDENTITĀTE. NACIONĀLISMS.


Mūsdienu globalizētajā pasaulē mēs sakaramies ar vairākiem savstarpēji saistītiem, bet nereti atbilstoši nenovērtētiem latviešu tautas pastāvēšanu apdraudošiem izaicinājumiem:
1)                  Migrāciju jeb plašu tautu un rasu pārvietošanos, kas ietekmē Eiropas etnisko karti, izraisot Eiropas pamattautu īpatsvara samazināšanos savās valstīs un to identitātes apdraudējumus. Pārskatāmas nākotnes perspektīvā šī tendence var radīt draudus arī latviešiem.
2)                  Globalizāciju, kas (cita starpā izmantojot aizvietojošo migrāciju) noārda dabiskās robežas starp rasēm, tautām, kultūrām un valstu robežām, sagraujot etniskās kultūras, deformējot un izdzēšot gadsimtu garumā veidojušās tautu identitātes.
3)                  Politisko kosmopolītismu un tā saukto politkorektumu (politiskās globalizācijas īstenošanas instrumenti), kas ietekmē arī akadēmisko vidi un sabiedrisko domu. Kā būtiskāko apdraudējumu šajā jomā saskatām politiski motivētas, zinātniski nepamatotas spekulācijas ar jēdzienu „tauta”,  sagrozot tā būtību, lai tādējādi globalizācijas mērķu vārdā pamatotu suverentātes atņemšanu nacionālām valstīm un minimalizētu tautu/etnosu kā ģenētisku un kulturālu vienumu tiesības uz pašsaglabāšanos.
Izprotot šos procesus, mēs vēlamies rosināt tiem pretdarboties, kā mērķus izvirzot savas tautas, tās etnokulturālās identitātes saglabāšanu un nacionālas valsts idejas stiprināšanu.
Kā būtisku soli šajā virzienā uzskatam viedokļu formulēšanu: par ko tieši iestājamies, ko aizstāvam, un, kas konkrēti būtu darāms tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Šajā sakarā Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve historia.lv sadarbībā ar latviešu nacionālistu politisko partiju NS „Taisnīgums” rīko priekšlasījumu ar diskusiju (viedokļu apmaiņu) „Tauta. Identitāte. Nacionālisms”. Aplūkosim šādas tēmas: