trešdiena, 2021. gada 10. februāris

Iesniegums Latvijas žurnālistu ētikas padomei par Sandras Veinbergas izpausmēm mediju vidē

 Reaģējot uz rupjiem žurnālista ētikas kodeksa pārkāpumiem, kas cita starpā, saistībā ar varas elites un to apkalpojošās galma inteliģences izvērsto kultūrkaru pret Latviešu tautas identitāti, nacionālajām un tradicionālajām vērtībām, jau kļuvuši par ikdienišķu parādību gan privātajos, gan par valsts līdzekļiem uzturētajos medijos, esam nosūtījuši iesniegumu Žurnālistu ētikas padomei par īpaši rupju, jebkādas profesionālās ētikas robežas pārkāpjošu "žurnālistikas" kreatūru Sandras Veinbergas izpildījumā.

Komunikācijas zinātņu eksperte, profesore Sandra Veiberga interneta portālā TVNET.lv publicēja rakstu “Kas kopīgs Kapitolija šturmētājiem un Latvijas “ģimeņu aizstāvjiem” – Satversmes labotājiem?”:

https://klik.tvnet.lv/7168775/kas-kopigs-kapitolija-sturmetajiem-un-latvijas-gimenu-aizstavjiem-satversmes-labotajiem

Šis pats raksts, bet ar nosaukumu “Kas kopīgs Kapitolija šturmētājiem un Latvijas “ģimeņu aizstāvjiem”?” ir publicēts arī blogā “Sandra Veinberga (Veinberg)”:

https://sandraveinberga.com/2021/02/05/kas-kopigs-kapitolija-sturmetajiem-un-latvijas-gimenu-aizstavjiem/?unapproved=20127&moderation-hash=031c77a85617e5c1d19cdd6c8c4c5105#comment-20127

Kaut arī S. Veinberga nenosauc mūsu partiju vārdā, viņa definē kritērijus, uz kurām organizācijām ir attiecināms šis raksts. “Pie mums – patētiskie “ģimenes aizstāvji“ un aktīvisti, kas izliekas par „tautisko vērtību aizstāvjiem“. Nav svarīgi, kā minēto politisko grupējumu sauc un kā viņi dēvē paši sevi.”

otrdiena, 2021. gada 9. februāris

Neredzam iemeslu vilcināties ar referenduma procedūras uzsākšanu, lai panāktu Satversmes 110.panta grozīšanu

 


Reaģējot uz skandalozo Satversmes tiesas spriedumu lietā
Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, ko vērtējam kā gadu simtos tautas vērtību sistēmā iedzīvinātās izpratnes par dabisku ģimeni kā tautas izdzīvošanas un ataudzes pamatu, ļaunprātīgu izkropļošanu, un līdz ar to arī pašas valsts amatu graušanu, Nacionālā Savienība „Taisnīgums”, sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā”. Mērķis ir rosināt tautas nobalsošanu (referendumu) par Satversmes 110.panta grozījumiem jeb tā izteikšanu jaunā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Valsts, aizsargājot un atbalstot bērnu tiesības, īpaši aizsargā to tiesības uz sava bioloģiskā dzimuma identitāti.” Šādu, ģimenes jēdzienu precizējošu, Satversmes grozījumu panākšanu uzskatām par būtisku laikā, kad mērķtiecīgi dažādos veidos tiek uzbrukts gadu simtos nostiprinātai un vispāratzītai izpratnei par ģimeni, kā arī pašai ģimenes institūcijai, cenšoties dažādiem līdzekļiem to ārdīt un kropļot niecīga seksuāli dezorientēta mazākuma interesēs.

otrdiena, 2021. gada 19. janvāris

Par Ritas Rudušas atbilstību amatam LTV- atklāta vēstule Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

 


LTV programmu direktore Rita Raduša diskusijā "Satori" diskusija "LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?" iesaka LTV mērķtiecīgu politiku, lai mainītu sabiedrisko domu un popularizētu homoseksuālismu.

 

Citāts:

Rita Ruduša. Jā, paldies. Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija. Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem. Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.

trešdiena, 2021. gada 13. janvāris

Jaunais “nepieskaramo” fenomens jeb virtuālā nāve paralēlajā pasaulē

 


Tie, kas zinās Indijas sociālo vēsturi, zinās arī par kastu sistēmu un “nepieskaramo” fenomenu. Saskaņā ar hinduismu cilvēki kopš dzimšanas tiek iedalīti 4 kastās — priesteru kastā, karotāju kastā, tirgotāju kastā un strādniekos, kas kalpo trim augstākajām kastām. Bet ārpus kastām stāvošie  — nepieder ne pie vienas no šīm kastām un tiek uzskatīti par netīriem. Tik netīriem, ka tiem fiziski pieskaroties kādam no augstākās kastas, pēdējais uzskata sevi par aptraipītu un veic īpašu attīrīšanās rituālu. “Nepieskaramie” jeb dalīti fiziski un sociāli tiek izolēti no pārējās sabiedrības, un lai gan tas vairs nenotiek likumiski, izteikti reliģiskā sabiedrība joprojām savu dzīvi organizē pēc savām tradīcijām nevis laicīgajiem valsts likumiem.

Kādēļ iesāku ar šādu atsauci uz specifisku Indijas sociālo parādību? Tādēļ, ka politiskā dienaskārtība, visaptverošā politiskā cenzūra un tā sauktā cancel kultūra sociālajos medijos, mūsdienu pasaulē rada jaunu cilvēku kopu, kuru sabiedriskais statuss visnotaļ atgādina Indijas “nepieskaramos”.

Politiski “nepieskaramie” Rietumu pasaulē jau ir stabila parādība vismaz 50 gadus (noteiktos aspektos jau kopš Otrā Pasaules kara beigām), un ar katru dekādi to skaits strauji pieaug, pieaugot sociālo grupu skaitam, kuras tiek dēmonizētas un izraidītas no sabiedrības. Vispirms tie bija Otrajā Pasaules karā uzvarēto režīmu un ideoloģiju piekritēji, tad nāca kārta tiem, kas uzskatīja, ka Eiropa ir baltās rases dzīves telpa un tāda arī jāsaglabā. Izraidīti tika tie, kuri vērsās pret imigrāciju un multikulturālismu, pēc tam par nevēlamiem tika atzīti arī tie, kas uzstāja uz savas valsts suverenitāti un pirmtiesībām pār globālistu pārnacionālo struktūru strauji izpletušos varu. Tad pieķērās tiem, kas aizstāvēja ģimeniskās vērtības, dabiskos priekšstatus par ģimeni un dzimumu, vēršoties pret strauji izvērtušos perversiju, amoralitātes un seksuālās visatļautības kultu. Un visbeidzot par “nepieskaramiem” jau kļūst pat tie, kas paši nepiekrīt nekam no visa uzskaitītā, bet iestājas par vārda un uzskatu brīvību visiem. Šīs grupas tiek izstumtas no politisko lēmumu pieņemšanas, akadēmiskās vides, kultūras aprites, tradicionālajiem medijiem, kuros to pārstāvjiem tik pat kā nedod iespēju izteikties, bet toties pakļauj pastāvīgai izņirgšanai. Bieži vien šie cilvēki tiek diskriminēti arī ekonomiski (piemēram Lielbritānijā pastāv pilnīgi oficiāls profesiju saraksts, kurās aizliegts strādāt britiem, kas pieder “nepareizajām” partijām un organizācijām, un līdzīga kārtība ir arī citur).

svētdiena, 2021. gada 10. janvāris

Atbalstām visus centienus nostiprināt dabiskas ģimenes jēdzienu Satversmē

 

Paužam atbalstu Saeimā iesniegtajam likumprojektam par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz precizēt Satversmes 110. pantu, nostiprinot dabiskas ģimenes jēdzienu. Aicinām ievēlētos tautas priekšstāvjus likumprojektu atbalstīt.

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

ceturtdiena, 2020. gada 31. decembris

Andrejs Lucāns (1930-2020)

 


Atskatoties uz šo gadu, nevaram nepieminēt novembra mēnesī Aizsaulē aizsaukto, savu biedru un padoma devēju Andreju Lucānu. 

Cēlies no Sēlijas, dzimis Latvijas brīvvalstī, Daugavpilī, kuras sabiedriskajā dzīvē liela nozīme bija gan viņa tēvam, dārzkopim Pēterim Lucānam, gan vectēvam, Grīvas latviešu biedrības dibinātājam un Daugavpils luterāņu draudzes priekšniekam Andrejam Lucānam.

Ģimenes tradīciju, saistītu ar lauksaimniecības kultūru, izvēlējās arī Andrejs, kurš izglītību ieguvis Bulduru dārzkopības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Padomju okupācijas gados kādu laiku bijis Limbažu rajona kolhoza "Nākotne" priekšēdētājs, pēc tam agronoms Brenguļos un Valmierā. Uzskatīja sevi par latviešu nacionālistu un simpatizēja Eduārda Berklava politiskajām nostādnēm.

Atjaunotajā Latvijā mīlestību pret laukiem un teorētisko izpratni par lauksaimniecību, prata pierādīt praksē, izveidojot veiksmīgi darbojošos ģimenes zemnieku saimniecību "Bušas" Burtnieku pagastā. 

Saimniecībai nostabilizējoties, Andrejam atlika laiks aicinājumam: aktīvi organizēt lauksaimniekus, popularizēt saprātīgu, latviešu tautas interesēm atbilstošu agrāro politiku. Andrejs kļuva par Valmieras Lauksaimnieku biedrības priekšsēdētāju, un līdz pēdējam dzīves gadam aktīvi izmantoja katru iespēju, lai popularizētu savu vīziju par Latvisku Latviju ar attīstītiem laukiem, kuros dominē mazās un vidējās latviešu zemnieku saimniecības. 

Mums, Nacionālās Savienības "Taisnīgums" biedriem bija liels gods par uzticību, ko Andrejs mums dāvāja, uzskatot sevi par vienu no mums. Daudz esam varējuši mācīties, esam ņēmuši vērā viņa padomus, veidojot savu vīziju par Latvijas lauku atdzimšanu. Lai vieglas Dzimtnes smiltis, Andrej! 

Nacionālā Savienība "Taisnīgums"