trešdiena, 2021. gada 14. aprīlis

Par "Taisnīgumu" Tukuma novadā!


 Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kā pirmie sarakstu jaunajā Tukuma novadā iesniedza "Taisnīguma" komanda, kas apvieno gan partijas biedrus, gan arī spēcīgus un pieredzējušus bezpartejiskus kandidātus no līdzšinējiem Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novadiem. 

Lozējot vēlēšanu sarakstu kārtas numurus, viņiem tika laimīgais 1. kārtas numurs.

ceturtdiena, 2021. gada 25. marts

Latvijai ir jābūt no LGBT agresīvās propagandas brīvai zonai

 


2021.gada 11.martā Briseles kultūrmarksisti atļāvās savu kārtējo bezkaunību un patvaļu pret Eiropas Savienības dalībvalstīm - izsludināja Eiropas Savienības teritorijā "LGBT[propagandistu izdomātas organizācijas nosaukuma abreviatūra, NST] tiesību zonu." Tā gan ireirokrātu reakcija uz saprātīgu poļu vairākuma pretestību pretdabiskas un sabiedrību degradējošas ideoloģijas uzspiešanai, un tomēr tiešā un bezkaunīgā veidā skar arī mūsuvalsti. EP deputāte no Vācijas Terija Reintke, kas ir viena no šīs destruktīvās rīcības iniciatorēm, pavēsta: "ES ir jūsu mājas. ES ir LGBTIQ [atkal kultūrmarksistu izdomāts apzīmējums, NST] brīvības zona." Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savu atbalstu rezolūcijai izteica jau pirms debatēm EP. Kā redzam, Eiropas Savienības struktūras ir homoseksuālisma un visu citu iespējamo psihoreproduktīvo patoloģiju centienu pārņemtas.


Nacionālā Savienība "Taisnīgums" vienmēr iestājusies pret jebkādu necilvēcīgu un kroplīgu
ideoloģiju darbību un izplatību Latvijā un uzskata šo Eiropas Padomes lēmumu par rupju
iejaukšanos Latvijas kā neatkarīgas valsts iekšējās lietās. Tiesības kaut ko izsludināt vai atcelt
Latvijas teritorijā ir un paliek tikai Latvijas pilsoņiem - vai nu tiešā veidā ar referendumu
palīdzību, vai arī pastarpināti caur vēlēšanās izraudzītiem pārstāvjiem Saeimā. Kā mums zināms, tad Saeima, Ministru kabinets, LR Prezidenta kanceleja vai kādas līdzīgas autoritātes iestāde neko tādu Latvijā, tomēr vēl nav sludinājusi.

svētdiena, 2021. gada 14. marts

Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu un godināšanu




Pēc Latvijas valsts prezidenta iniciatīvas 17.marts tiek atzīmēts kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, kurā godinās varoņus, kuri uzturēja dzīvu Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības visos okupācijas gados.

Vēršam uzmanību, ka starp “varoņiem” joprojām ir daudz tādu kurus padomju okupācijas režīma tiesas atzina par “dzimtenes nodevējiem” un “kriminālnoziedzniekiem”. Latvijas valsts joprojām nav atzinusi šos tiesas lēmumus par nelikumīgiem no to pieņemšanas brīža.

Kā spilgts piemērs, šai mūsu valsts bezdarbībai ir nacionālais partizāns Kārlis Zariņš ar segvārdu “Kārlēns”. Dzimis Latvijas valstī 1923.gada 20.jūnijā, bārenis. Vācu okupācijas laikā tika nosūtīts uz Vāciju darba dienestu, kur brīvprātīgi pieteicās dienestā Latviešu leģiona 15.divīzijā. 1944.gadā atgriežas Latvijā un tiek iesaukts Sarkanajā armijā un nokļūst Kurzemē, kur tiek ievainots. 1945.gadā jūlijā pievienojas Cēsu apriņķa Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai. Pēc astoņu gadu cīņas viņš 1953. gada 16. jūlijā tiek sagūstīts un 1954.gada 11. jūnijā Butirku cietumā Maskavā tiek noslepkavots. Padomju varas tiesā Kārlis Zariņš teica vārdus, kuriem vajadzētu būt ierakstītiem Latvijas Nacionālās pretošanās vēsturē ar zelta burtiem:

"Es neesmu dzimtenes nodevējs. Es ar savu rīcību aizstāvēju savu dzimteni. Mana dzimtene ir Latvija, bet jūsējā — Krievija. Par latviešu tautas ienaidniekiem es uzskatīju tad un uzskatu arī tagad visus tos, kas kalpo Latvijā šobrīd valdošajai svešajai varai. Es jau teicu, ka esmu un būšu padomju varas ienaidnieks. Es uzskatīju un uzskatu, ka cīnīties pret padomju varu bija mans pienākums. Tikai tā es varēju būt brīvs. Tā kā es neesmu spējis savai dzimtenei izcīnīt brīvību, tad mana vieta tagad ir kapā. Jūs, komunisti, - es pret jums cīnījos un tāpēc tagad esmu gatavs nolikt savu galvu." Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Kārlis Zariņš joprojām nav reabilitēts!!!

piektdiena, 2021. gada 5. marts

Harijs Tumans: Ir sācies globāls uzbrukums vārda brīvībai

 Harijs Tumans – vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, fundamentālā pētījuma “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” autors. Apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Viens no Latvijā spēcīgākajiem viedokļa līderiem. Mūsu saruna par vienlīdzību, taisnīgumu, politkorektumu un toleranci. Un vēl arī par to, kā dekonstrukcijas un sagrauto robežu laikā nepazaudēt sevi. Jo tikai tad, ja nepazaudēsim sevi, spēsim nosargāt savu valsti. Un tad varbūt arī civilizāciju.

– Vienlīdzības vārds ir plīvojis gan franču revolūcijas, gan Ļeņina bandītiskā apvērsuma karogos. Un nu atkal tiek runāts par vienlīdzību un taisnīgumu. Bet kas īsti ir vienlīdzība? Vai ir iespējama vienlīdzība starp Dāvidu un Goliātu? Un ko par to liecina vēsture?

– Jau Senajā Grieķijā dumpīgais pūlis pieprasīja vienlīdzību. Vispār ir jāatzīst, ka šis sauklis dabiski izaug no demokrātijas idejas – ja vienlīdzība, tad lai ir pilnīga. Senajā Grieķijā sofisti pamatoja demokrātiju ar to, ka visi cilvēki ir vienādi no dabas. Taču dzīve atklāja, ka šī principa konsekventa īstenošana rada netaisnību, jo tiek ignorētas cilvēku dabiskās atšķirības. Jau Aristotelis pievērsās šai problēmai un, būdams demokrātijas piekritējs, rakstīja, ka netaisna ir “vienlīdzība pēc skaita”, kas vienādo nevienādus cilvēkus, un ka taisnīga var būt tikai “vienlīdzība pēc goda”, kad par vienlīdzīgiem tiek atzīti tikai tie, kas ir līdzvērtīgi kvalitātēs un nopelnos. Tam nevar nepiekrist, jo nav iespējams novienādot gudro un muļķi, krietno un nelieti, varoni un noziedznieku, strādīgu cilvēku un dzērāju.Vienlīdzības idejai kā jebkurai lietai ir sava labā un sava sliktā puse. Bet šāsdienas runas par vienlīdzību mani arvien vairāk biedē. Mēs uz savas ādas esam izjutuši, kas notiek, kad sauklis pēc vispārējas vienlīdzības tiek īstenots ar varu. Vēsture rāda, ka cīņā par vienlīdzību ļoti bieži saceļas zemais pret augsto, zemiskais pret cēlo, neglītais pret skaisto, kroplība pret normu. Un parasti šādos gadījumos cēlais un skaistais cieš un iet bojā, bet tumšais un zemais triumfē.   

trešdiena, 2021. gada 10. februāris

Iesniegums Latvijas žurnālistu ētikas padomei par Sandras Veinbergas izpausmēm mediju vidē

 Reaģējot uz rupjiem žurnālista ētikas kodeksa pārkāpumiem, kas cita starpā, saistībā ar varas elites un to apkalpojošās galma inteliģences izvērsto kultūrkaru pret Latviešu tautas identitāti, nacionālajām un tradicionālajām vērtībām, jau kļuvuši par ikdienišķu parādību gan privātajos, gan par valsts līdzekļiem uzturētajos medijos, esam nosūtījuši iesniegumu Žurnālistu ētikas padomei par īpaši rupju, jebkādas profesionālās ētikas robežas pārkāpjošu "žurnālistikas" kreatūru Sandras Veinbergas izpildījumā.

Komunikācijas zinātņu eksperte, profesore Sandra Veiberga interneta portālā TVNET.lv publicēja rakstu “Kas kopīgs Kapitolija šturmētājiem un Latvijas “ģimeņu aizstāvjiem” – Satversmes labotājiem?”:

https://klik.tvnet.lv/7168775/kas-kopigs-kapitolija-sturmetajiem-un-latvijas-gimenu-aizstavjiem-satversmes-labotajiem

Šis pats raksts, bet ar nosaukumu “Kas kopīgs Kapitolija šturmētājiem un Latvijas “ģimeņu aizstāvjiem”?” ir publicēts arī blogā “Sandra Veinberga (Veinberg)”:

https://sandraveinberga.com/2021/02/05/kas-kopigs-kapitolija-sturmetajiem-un-latvijas-gimenu-aizstavjiem/?unapproved=20127&moderation-hash=031c77a85617e5c1d19cdd6c8c4c5105#comment-20127

Kaut arī S. Veinberga nenosauc mūsu partiju vārdā, viņa definē kritērijus, uz kurām organizācijām ir attiecināms šis raksts. “Pie mums – patētiskie “ģimenes aizstāvji“ un aktīvisti, kas izliekas par „tautisko vērtību aizstāvjiem“. Nav svarīgi, kā minēto politisko grupējumu sauc un kā viņi dēvē paši sevi.”

otrdiena, 2021. gada 9. februāris

Neredzam iemeslu vilcināties ar referenduma procedūras uzsākšanu, lai panāktu Satversmes 110.panta grozīšanu

 


Reaģējot uz skandalozo Satversmes tiesas spriedumu lietā
Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, ko vērtējam kā gadu simtos tautas vērtību sistēmā iedzīvinātās izpratnes par dabisku ģimeni kā tautas izdzīvošanas un ataudzes pamatu, ļaunprātīgu izkropļošanu, un līdz ar to arī pašas valsts amatu graušanu, Nacionālā Savienība „Taisnīgums”, sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā”. Mērķis ir rosināt tautas nobalsošanu (referendumu) par Satversmes 110.panta grozījumiem jeb tā izteikšanu jaunā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Valsts, aizsargājot un atbalstot bērnu tiesības, īpaši aizsargā to tiesības uz sava bioloģiskā dzimuma identitāti.” Šādu, ģimenes jēdzienu precizējošu, Satversmes grozījumu panākšanu uzskatām par būtisku laikā, kad mērķtiecīgi dažādos veidos tiek uzbrukts gadu simtos nostiprinātai un vispāratzītai izpratnei par ģimeni, kā arī pašai ģimenes institūcijai, cenšoties dažādiem līdzekļiem to ārdīt un kropļot niecīga seksuāli dezorientēta mazākuma interesēs.