pirmdiena, 2017. gada 13. novembris

Aicinājums izbeigt slēpt informāciju par VDK aģentiem jeb sagaidot Latvijas simtgadi, beidzot atvērt tā saucamos čekas maisus

Ir aizritējuši jau vairāk nekā 26 gadi, kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet vēl joprojām mēs neesam spējuši norēķināties ar savu pagātni, kuras apzinātās patiesības un baisie noslēpumi saindē tagadni.
Mums visiem ir pieejami vēstures avoti, kas vēsta par cilvēkiem, kuri dažādos laika posmos ir noziegušies pret mūsu tautu, organizējuši represijas pret Latvijas cilvēkiem, un bijuši noziegumu izpildītāji.
Bet šiem noziegumu organizatoriem un izpildītājiem bija tūkstošiem izpalīgu, kas parādīja ar pirkstu uz upuriem, kas denuncēja kolēģus, draugus, kaimiņus, tādējādi sagraujot viņu dzīves. Vai apsūdzēt kādu, iedarbinot represīvo aparātu, ir mazāks noziegums kā konvojēt upuri uz soda izciešanas vietu?
Mums nav skaidrs, kādēļ šo noziedznieku vārdi joprojām tiek slēpti? Vai tiešām tie, uz kuru rokām ir līdzpilsoņu asinis, ciešanu un nebrīves gadi, ir pelnījuši anonimitāti?

trešdiena, 2017. gada 25. oktobris

Partijas ikgadējais kongress notiks 25.novembrī

Šī gada 25.novembrī, pulksten 13.00, Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45-19A, notiks Nacionālās Savienības "Taisnīgums" kongress. Paredzēta sekojoša darba kārtība:

pirmdiena, 2017. gada 24. jūlijs

Personīgas pārdomas par prezidentālu valsts pārvaldes modeli. No nacionālista pozīcijas

Pēdējā laikā par jaunu ir pacēlusies gadu gaitā fragmentāri jau paceltā diskusija par valsts iespējamo pāriešanu uz prezidentālu pārvaldes modeli ar tiešās vēlēšanās vēlētu valsts prezidentu priekšgalā. Tik tiešām, socioloģiskās aptaujas uzrāda augstu sabiedrības atbalstu šādam modelim, un dažas politiskās partijas jau steidzās to izmantot, lai celtu savus reitingus uz sabiedriskā noskaņojuma rēķina, mēģinot šo iniciatīvu virzīt uz priekšu ar likumdošanas palīdzību.
Viss tā kā būtu skaisti: politiķi izdabā vēlētāju gribai, tikai šīm politiskajām spēlēm ir viens pamatīgs trūkums- tās ir priekšlaicīgas un līdz ar to arī bezatbildīgas. Pirms kāds ķerās klāt likumdošanai, virzot projektus, kas kardināli maina ārkārtīgi trauslo politiskās varas balansu valstī, vispirms būtu bijis jāsāk ar nopietnu diskusiju par viena vai otra pārvaldes modeļa plusiem un mīnusiem, kam būtu jāiekļauj gan politisko procesu analīze ārvalstīs un pašu mājās, gan arī dažādu iespējamo politisko scenāriju analīze, gadījumā, ja Latvija tik tiešām pārietu uz prezidentālu pārvaldes modeli. ... 
Atzīšos, esmu skeptiski noskaņots pret šo iniciatīvu, jo īpaši pašreizējā laika posmā un situācijā, kādā atrodas Latvija. Un, šajā sakarā minēšu argumentus, kuri nosaka manu pozīciju. 

sestdiena, 2017. gada 17. jūnijs

Vissliktākā izvēle

Noslēdzoties vēlēšanām bija skaidrs: Liepājai ir tikai divi varianti- vissliktākais, un … vissliktākais. Teorētiski bija iespējams vēl trešais variants, kas būtu izpaudies kā jau ierasta lietu sabīdīšana Rīgas līmenī starp Saskaņu un provinciālo kampēju interešu partiju ZZS (kuras piedēklis ir Liepājas partija). Bet, vispirms par priekšvēsturi.
Pilsētu 20 gadu garumā nemainīgi vada tagadējās Liepājas partijas līderis Uldis Sesks. Par partiju klasiskā izpratnē šo veidojumu nosaukt gan ir grūti. Precīzāk būtu to saukt par jumtu, zem kura politiski legalizējies šo gadu laikā izaugušais un nostabilizējies pilsētas birokrātiski administratīvais aparāts, ar to saistīti uzņēmēji, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darboņi, un šim masīvajam aparātam pietuvinātie indivīdi (radošo profesiju pārstāvji, sportisti, profesionālie NVO slaucēji utml.)- šādi vai citādi materiāli atkarīgi un ieinteresēti  esošās pilsētas varas labvēlībā. Jautāsiet- kāda ir Liepājas partijas ideoloģija? Atbilde ir vienkārša- saglabāt varu, ietekmi, amatus, - visu to, ko nodrošina varas vertikāles nemainīgums, un ko simbolizē Uldis Sesks.
Stiprākais Liepājas partijas konkurents bija biedrība „Liepājnieki”, jeb agrākās opozīcijas simbola Jāņa Vilnīša draugu un piekritēju kopa, kas politiski legalizējās Latvijas Reģionu apvienībā. Interesantākais ir tas, ka „Liepājnieki” ar saviem līdzšinējiem konkurentiem- Liepājas partiju, ir līdzīgi kā divas ūdens lāses. Uzņēmēju un citādi labi situētu cilvēku komanda. “Liepājniekiem” nav nekādas ideoloģijas, nav pat rīcības programmas, to aizstāj literāra eseja no sērijas „lai dzīvot ir skaistāk, un lai visi ir laimīgi”. Lai man piedod „Liepājnieki”, bet no malas izskatījās, ka piedāvājums ir jauna vara, kas būs Liepājas partijas copy paste, tikai ar jaunām sejām. Bet, jāsaka, pat tas likās daudz cerīgāk par nemainīgo stagnāciju.
„Saskaņa” ir īpašs stāsts, kuru pat nav jēgas īpaši ķidāt. Tā ir ar neatkarību atjaunojušo Latviju kā latviešu valsti apzināti vai neapzināti nesamierinājušos, par okupācijas laika zaudētajām privilēģijām sērojošu un impēriski šovinistiski revanšisku etnisko krievu un naturalizēto krievvalodīgo interešu pārstāve. Viņi sevi var saukt par sociāldemokrātiem un rakstīt sociāldemokrātisku programmu, un ar tik pat lieliem panākumiem oficiāli sevi var deklarēt par „konservatīvajiem” vai „liberāļiem”, tam nav nekādas nozīmes, jo viņiem jebkurā gadījumā  pieder monopols uz krievvalodīgo vairākuma balsīm. Par viņiem balso gan zelta ķēdēm nokarinājies biznesmenis, kas pārvietojas ar Lexus apvidus auto, gan Tosmares krievu bomzis.

Atcerēties un neaizmirst: sarkanā migla pār Latviju


Krievu tanki un ziņkārīgo pūlis Stacijas laukumā Rīgā 1940.g. 17.jūnijā.
1940.g. 17. jūnija agrā rītā, pirms 77 gadiem, Latvijas robežai, pretīgi, ļaunu vēstoši un necilvēciski žļerkstēdami, pāri vēlās krievpadomju okupantu tanki. Līdz pēcpusdienai tie jau bija ieņēmuši visas mūsu valsts stratēģiski nozīmīgākās vietas un objektus. Staļins ņēma to, ko Molotova-Ribentropa paktā 1939.g. 23.augustā bija nolīdzis ar savu ideoloģisko dvīņubrāli Hitleru. Latvijas valdība, līdzīgi kā Lietuvas un Igaunijas valdības, redzot pārspēku, izlēma nepretoties un pieņēma PSRS iepriekšējā dienā izvirzīto ultimātu ar prasību ielaist valstī papildu karaspēka vienības un izveidot jaunu valdību. Varētu domāt, ka PSRS okupēja Latviju bez neviena šāviena, taču tā nebija – divas dienas iepriekš, naktī no 14. uz 15. jūniju krievu čekas karaspēka vienības provokatīvi uzbruka Masļenku robežpostenim. Maskava vēlējās radīt incidentu, kurā latviešu robežsargi ar kauju šķērsotu PSRS robežu. To panākt neizdevās, taču uzbrukumā tika nogalināti četri Latvijas pilsoņi, trīs robežsargi un viena civilpersona, bet vairākus citus aizveda uz Krieviju. Masļenku robežsargi un viņu ģimeņu locekļi bija pirmie upuri garajā krievu okupantu turpmākajos gados nošauto, nomocīto, paverdzināto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju rindā.

pirmdiena, 2017. gada 5. jūnijs

Pateicība liepājniekiem!

Mīļie draugi un atbalstītāji. Paldies ikvienam, kas aizgāja uz vēlēšanām un nobalsoja par pārmaiņām! Īpašs paldies tiem 740 liepājniekiem, kas atbalstīja TAISNĪGUMA vīziju par latvisku, godīgu un sociāli taisnīgu Liepāju! Jā, mūsu spēki šoreiz bija par maziem, pietrūka resursu, bet Jūsu atbalsts deva mums ticību, pārliecību un motivāciju augt, kļūt lielākiem un stiprākiem, un atgriezties. Mēs nekur nepazūdam, mēs neejam pagrīdē, bet būsim tepat, jo TAISNĪGUMS ir idejas nevis vienu vēlēšanu partija. Vēl jo vairāk: mēs aicinām Tevi iznākt no ierakumiem, un būt kopā ar mums nevis reizi četros gados, bet pievienoties kā biedram, dot savu idejisko, praktisko vai jebkādu citu pienesumu ikdienas darbā, lai mēs visi kopā kļūtu tik stipri, ka nākamajā reizē ar mums nevarētu nerēķināties!

NS "Taisnīgums"

otrdiena, 2017. gada 2. maijs

Vēlēšanas gaidot, zibakciju sarīko arī NS "Taisnīgums"



Pirmdien, 1. maijā, "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" īstenoja iepriekš izsludinātoi zibakciju "Piemiņas brīdis Liepājas rūpniecībai".
Kā iepriekš mēdijiem vēstīja  NS "Taisnīgums", ar šo zibakciju partija vēlas pievērst sabiedrības un pašvaldības uzmanību augstajam bezdarba līmenim pilsētā, "kurš būtu divreiz augstāks, ja puse bezdarbnieku nebūtu jau pametuši Liepāju", kā arī rosināt diskusiju par rentablu pašvaldības uzņēmumu veidošanu jaunu darba vietu radīšanai.

NS "Taisnīgums" pārstāvjus irliepaja.lv satika pie kādreizējā Liepājas Piena kombināta ēkas Jaunajā ostmalā. Zibakciju atbalstīt šajā vietā bija atnākušas arī dažas pensionāres, kas agrāk ilgus gadus strādājušas Linoleja rūpnīcā un citos Liepājas uzņēmumos. Viņas portālam sacīja, ka iepriekšējās vēlēšanās gan balsojušas par "Vilnīša partiju". "Visi balsoja par viņiem, bet atkal ievēlēja Sesku," brīnījas viena no kundzēm.