Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu 4000 zīmju programmas publiskošanas, esam saņēmuši daudz jautājumu par dažādiem programmas punktiem. Jautājumi bieži tiek izteikti sociālajos tīklos, un ja tos pamanām, iespēju robežās arī cenšamies atbildēt. Tomēr katram personiski neatbildēsi, jo saziņa paņem ļoti daudz laika. Tādēļ, šeit lasāmi izvērstāki komentāri priekšvēlēšanu tēzēm, par kurām esam saņēmuši visvairāk jautājumu.
Mūsu politiskā ideoloģija ir nacionālisms un par saviem mērķiem Rīgas domē, atbilstoši Satversmē noteiktajam Latvijas kā latviešu valsts virsmērķim – nodrošināt latviešu tautas mūžīgu pastāvēšanu un attīstību – izvirzām:
1) latviešu īpatsvara pieaugumu Rīgā, kur mūsu ir tikai 47%;
2) jaunu migrantu–viesstrādnieku un 3. pasaules ārzemju studentu iebraukšanas bremzēšanu;
3) nacionāli un sociāli taisnīgu, tiesisku un visu rīdzinieku labklājību vairojošu pilsētas pārvaldi;
4) latviskas pilsētvides radīšanu.
Pašvaldība nevar mainīt valsts kopējo politiku, taču var daudz darīt savā līmenī.
1. Nacionālais jautājums
– veikt pašvaldību bērnudārzu pāreju uz nodarbībām tikai latviešu valodā (vienlaikus, mēs redzam arī citu problēmu, proti to, ka vairākās Rīgas apkaimēs, piemēram Bolderājā, Pļavniekos un līdzīgās vietās latvieši ir izteiktā mazākumā, un tas nozīmē, ka arī bērnudārzos latviešu bērni būs izteiktā mazākumā, un tas var apdraudēt latviešu bērnu identitāti. Lai to novērstu, un vienlaikus nodrošinātu konsekventu visu bērnudārzu pāreju uz apmācību valsts valodā, paredzam bērnudārzu dalību divos līmeņos: 1) tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā jeb līdzšinējie latviešu bērnudārzi, 2) tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā jeb līdzšinējie krievu bērnudārzi. Abu līmeņu bērnudārzi programmu īstenos latviešu valodā, bet tiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, programmā tiks iekļautas attiecīgā vecuma bērniem izstrādātas, svešvalodas vidē augušiem piemērotas latviešu valodas apguves metodes);- iedzīvināt latvisku kultūrvidi;- atjaunot pašvaldības Valodas kontroli rīcībnespējīgā, lienošo divvalodību atbalstošā Valsts valodas centra funkciju veikšanai Rīgā;- Repatriācijas fonda izveidošana latviešu reemigrācijai un ārzemnieku repatriācijai;- nepiešķirt pilsētas līdzekļus un citu atbalstu organizācijām, kas sludina multikulturālismu, veicina imigrāciju un tradicionālās ģimenes vērtības graujošas uzskatu sistēmas (Daļa no pilsētas līdzekļiem tradicionāli tiek piešķirti nevalstisko organizāciju projektiem, kultūras pasākumiem, un tā sauktajiem sociālajiem partneriem, un bieži vien tieši pašvaldības finansējums sastāda ievērojamu daļu no dažādu Latviskai Latvijai un tradicionālajai ģimenei naidīgu organizāciju kopējā budžeta. Mēs nevēlamies tērēt līdzekļus, lai finansētu finansēt iniciatīvas, kas grauj Latvijas pamatus, un esam apņēmušies ļoti rūpīgi sekot līdzi, lai tās nesaņemtu nekādu pašvaldības atbalstu. Ne finanšu līdzekļu, ne bezmaksas pašvaldības telpu, ne citos veidos. Konsekventi iestāsimies, lai nekāds atbalsts netiktu sniegts nevalstisko organizāciju iniciatīvām, kuras saņem līdzfinansējumu no Krievijas fondiem, ar Sorosu saistītām un līdzīgām ultraliberāļu struktūrām. Cik būs atkarīgs no mums, nekāds atbalsts netiks sniegts pasākumiem, kas vērsti uz “Krievu pasaules” popularizēšanu, imigrācijas popularizēšanu, veicināšanu un imigrantu īpašo vajadzību apmierināšanu. Tāda pat attieksme būs pret tradicionālas ģimenes vērtību ārdītājiem- homoseksuālisma, feminisma un līdzīgu noviržu un destruktīva dzīvesstila popularizētājiem) ;
– noteikt “Barikāžu dalībnieka” statusu un piešķirt tiem attiecīgas priekšrocības no pašvaldības;- tiklīdz būs iespējams, aizvākt Okupācijas pieminekli no Uzvaras parka (Uzskatām, ka šis okupācijas varas uzstādītais monuments ir pret Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtībām vērsts simbols, kas noliedz vēsturisko patiesību par krievpadomju okupāciju un okupantu īstenoto genocīdu, kā arī mobilizē Latvijas pastāvēšanai nedraudzīgus spēkus. To aizvācot, Rīgas vēsturiskajam centram un tam pieguļošajam Uzvaras parkam paveras plašas attīstības un teritorijas labiekārtošanas iespējas);- radīt administratīvu spiedienu un apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar viesstrādnieku nodarbināšanu, importē ārvalstu studentus un tirgo uzturēšanās atļaujas (Konrētāk: neslēpsim, ka izmantosim visus pašvaldības rīcībā esošos administratīvos resursus, lai Rīgu padarītu latviskāku un neļautu tai kļūt par Latvijai kā nacionālai valstij nevajadzīgu un tās pastāvēšanu perspektīvā apdraudošu svešu, neintegrējamu imigrantu perēkli. Pilsēta izmanto privāto uzņēmumu pakalpojumus, veic iepirkumus, ļaujot uzņēmumiem pelnīt. Mēs rūpīgi vērtēsim šos uzņēmumus, vienmēr dodot priekšrocības tiem, kas nodarbina vietējo darbaspēku, iekļaujot šo nosacījumu iepirkumos un sadarbības līgumos. Uzņēmumi, kas izceļas ar viesstrādnieku un citu imigrantu nodarbināšanu, pieredzēs visus iespējamos apgrūtinājumus no pašvaldības puses, sākot ar izslēgšanu no iepirkumiem, beidzot ar ikdienišķām Pašvaldības policijas, Valodas kontroles, Pārtikas un veterinārā dienesta, Būvvaldes un citu institūciju kontrolēm. Darīsim visu, lai tiems, kuru uzņēmējdarbības izpausmes veicina svešnieku vairošanos, padarot Rīgu nelatviskāku, eksistence kļūtu maksimāli apgrūtināta);
2. Ģimenes un bērni
– pilnīgi atrisināt bērnudārzu rindu problēmu Rīgā, lai visus bērnus varētu iekārtot bērnudārzos viņu dzīvesvietas tuvumā;- 50 eiru piemaksa par bērnu-pilsoni pēc 2 gadu vecuma (izmaksas – 60 miljoni eiru gadā);- lielajās apkaimēs vismaz viena eksaktā skola ar konkursu.
3. Taisnīgums, tiesiskums un saimnieciskums pilsētas pārvaldē
– pilnīgs domes struktūru un pašvaldības uzņēmumu funkciju un finanšu audits, politisko ielikteņu amatu un struktūru likvidācija;- Rīgas bankas organizēšana pašvaldības līdzekļu drošai glabāšanai, lētiem norēķiniem un kapitāla piesaistei pilsētas ilgtermiņa projektu realizēšanai (Uzskatām, ka valstij un pašvaldībām ir ne vien tiesības, bet arī pienākums veidot komercbankas, kas lauztu ārvalstu banku ekonomisko varu un to izveidoto kroplo, vietējiem cilvēkiem un uzņēmējiem nedraudzīgo kreditēšanas politiku, kas veicina slīgšanu parādu jūgā un bremzē ekonomisko attīstību. Pašvaldībai piederošu banku mēs redzam ne vien kā peļņu nesošu institūciju, bet arī sociālu instrumentu, kas dos iespēju vienkāršajiem rīdziniekiem ar nelieliem ienākumiem, par zemām procentu likmēm tikt pie sava mājokļa. Rīgas banka būtu pašvaldības kredītiestāde, kuras depozītus garantētu pašvaldības līdzekļi. Bankas apgrozāmie līdzekļi veidotos no visu pašvaldības budžeta iestāžu un kapitālsabiedrību finanšu resursiem, kā arī pašvaldības un tai pakļauto struktūru darbinieku algas kontiem. Banka, kā kredītiestāde, darbojas Daļējas rezerves kreditēšanas sistēmā, kas nozīmē, ka tā izsniedzot kredītus, emitē elektroniskos eiro (rada naudu), tāpēc tā ir pelnoša iestāde, kā jebkura komercbanka. Šādai naudas emitēšanai ir nepieciešami tikai 12% kapitāla seguma. Lielākie ieguvumi ir drošība, proti, pilsēta nevar zaudēt savu naudu kā tas ir noticis to ieguldot privātajās bankās (Parex, PNB) un tas, ka pati Rīga pelna ar rīdzinieku naudu, nevis baro svešas bankas. Otrs lielākai ieguvums būtu iespēja īstenot plašas sociālas programmas, galvenokārt koncentrējoties uz mājokļu jautājuma risināšanu. Tas nozīmē, piedāvāt lētus, ģimenēm ar nelieliem ienākumiem pieejamus hipotekāros kredītus mājokļa iegādei vai celtniecībai, turklāt īpaši atvieglotus nosacījumus paredzot izvēlētajām mērķa grupām, piemēram daudzbērnu ģimenēm. Svarīgs jautājums ir Rīgas bankas aktīvu ilgtermiņa drošība. Mēs labi saprotam, ka banka ir tikai finanšu instruments, kuru, atkarībā no domes valdošo partiju godaprāta, var izmantot gan rīdzinieku kopējā, gan personīgā labuma vairošanai. Tāpēc, lai izslēgtu iespējamību, ka Rīgas banka vai nu zaudē pilsētnieku naudu, to ieguldot spekulatīvos darījumos, vai arī kļūst par vēl vienu Rīgas budžeta izzagšanas mehānismu, esam paredzējuši, ka banka darbosies stingrā valsts kontrolē (bankas padomē ar veto tiesībām varētu darboties valsts kontroles, KNAB un VARAM pārstāvji). Konkrēts veids, kā efektīvi un droši veikt kontroli, tiks noteikts speciālā likumā, kura pieņemšanu rosināsim.);– decentralizācija un tiešā demokrātija – apkaimes pašas lemj par labiekārtošanu, sadzīvi un kultūru;- ārzemnieku nodeva trešo valstu pilsoņiem 150 eiru mēnesī (Ārzemnieku nodeva attiecas nevis uz tūristiem, bet gan trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Konkrēti, tas ir paredzēts kā viens no instrumentiem, lai bremzētu imigrāciju, un skars Terminuzturēšanās atļauju sistēmas izmantotājus, tā sauktos “investorus” no Krievijas un NVS, kuri te masveidā izpērk īpašumus, kropļojot tirgu, sadārdzinot īpašumu cenas vietējiem. Otra grupa būs “komandējuma” viesstrādnieki, kas strādā Latvijā, bet nodokļus maksā citās valstīs. Trešā grupa būs tā sauktie studenti, kas masveidā iebrauc no Āzijas, dodot iespējas nopelnīt dažām augstskolām, bet realitātē viņu studēšana ir tikai aizsegs ekonomiskajai imigrācijai ar visām negatīvajām blaknēm. Mēs ārzemnieku nodevu redzam vienlaicīgi gan kā imigrāciju bremzējošu faktoru, gan arī kā papildus ienākumu pilsētas budžetam. Ārzemnieku nodoklis ir 150eur/mēn. Rīgā ap 100k trešo valstu pilsoņi. (90% no NVS).Kopā + apt.180milj. gada ienākums pilsētas budžetā. Administrēts līdzīgi kā tūrisma nodoklis.Nauda tiks izlietota infrastruktūras attīstībai un mājokļu celtniecībai. Faktiski latviešu kultūras veicināšanu var uzskatīt par infrastruktūru, jo tā ir saziņa. Tad vēl naudu atvēlēt mobilitātes pabalstiem, lai okupācijas laikā iebraukušie krievi, kuri negrib pieņemt, ka Latvija ir latviešu nacionālā valsts, var atgriezties savā tēvzemē.galvenie iebildumi un atspēkojums:par diskrimināciju – trešo valstu pilsoņiem ES netiek piešķirtas tiesības uz vienlīdzīguattieksmi iebraukšanas un uzturēšanās jautājumā.vai ir Rīgas domes kompetence – Vietējās pašvaldības domei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. par sezonas strādniekiem – nodoklis sākas no 3. mēneša, sezonai pietiek samaksāt par 2 mēnešiem.par ārzemju studentiem – ja tie ir īsti studenti, kuri pēc mācību gada brauc mājās, tad par gadu samaksāt 900, kad mācības maksā 5000 ir iespējams un vienalga lētāk kā Anglijā.) Iegūto naudu novirzīt mājokļu fondam un pilsētas labiekārtošanai (apzaļumošana, veloceliņi, pludmales, promenādes utt.);– piemērot maksimāli iespējamās NīN atlaides vienīgajam mājoklim.
4. Mājokļi
– uzsākt un attīstīt mājokļu programmu jaunajām ģimenēm ar bērniem;- veikt investīcijas pašvaldības dzīvojamā fonda renovācijā, piešķirot īres tiesības ar izpirkuma tiesībām uz saprātīgiem noteikumiem. Kapitālsabiedrībai “Rīgas pilsētbūvnieks” jāsāk pildīt uzdevumu, kamdēļ tā tikusi radīta;- dalītā īpašuma likvidēšana zem daudzdzīvokļu mājām ar pašvaldības finansiālu atbalstu;- pamesto māju un graustu atsavināšana.
5. Pilsētvide un transports
– lokveida satiksmes veidošana ap pilsētas centru, ko sākt ar Hanzas tiltu uz Iļģuciemu (ap 125 milj. eiru);- veidot autostāvvietas ārpus centra;- vietās, kur, tas iespējams, paplašināt ielas auto novietošanai;- rītas sastrēguma laikā no 7:30-9:00 nedarbojas nestrādājošo senioru atlaides braucieniem sabiedriskajā transportā;- uzbūvēt veloceliņus uz apkaimēm (pirmo tādu uz Bolderāju), to projektēšanā iesaistīt velobraucējus.