piektdiena, 2020. gada 3. aprīlis

Laiks vērtību pārvērtēšanai un citam skatam uz ekonomiku.


Latvijas valdība šobrīd īsteno palīdzības programmu cilvēkiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā ekonomikas apstāšanās. Līdzīgi rīkojas arī citas valstis, kurās pandēmija paralizējusi sabiedrisko un ekonomisko dzīvi.
Šādu rīcību jāuzskata par pareizu, un šobrīd vienīgo iespējamo variantu, lai cilvēkus, kurus nenogalina sērga, nenogalinātu bada nāve. Tikai ar atrunu, ka palīdzība nonāk vispirms pie tiem, kam tā patiesi ir nepieciešama. Un, ja runā par ekonomikas nozaru balstīšanu, tad ir nepieciešams ievērot hierarhisku principu- vispirms atbalsts tiem, kas nes labumu sabiedrībai! Tiem, kas rada produktus, audzē, ražo, pārstrādā. Nekādā gadījumā nebūtu atbalstāmi neproduktīvi, spekulatīvi un parazītiski uzņēmējdarbības segmenti (jā, domāju arī visnotaļ netīro azartspēļu biznesu!). Šajās nozarēs strādājošie darba ņēmēji būtu atbalstāmi, piešķirot bezdarbnieka pabalstus vispārējā kārtībā, un veicināma to pārkvalifikācija.
Valdošā koalīcija šādu pieeju nav īstenojusi, nauda tiek tērēta nereti nesaprātīgi, nav garantiju, ka formāla birokrātisma dēļ palīdzību saņems katrs kam tā izmisīgi nepieciešama (mājražotāji, amatnieki, pašnodarbinātie uc.), un tāpat nav garantiju, ka neadekvātus bonusus nesaņems elitei pietuvināto parazītisko biznesu īpašnieki, kas gana daudz pelnījuši uz cilvēku nelaimēm, atkarībām un spekulatīvām darbībām, un kuriem personisks trūkums nebūt nedraud.
Taču galvenais jautājums ir: kas mūs sagaida tad, kad pandēmija beigsies, un vairāk vai mazāk saprātīgi tērēto naudu valstij vajadzēs atdot, jo budžeta deficīts būs pieaudzis, un līdz ar to arī procenti, kas jāmaksā starptautiskajiem augļotājiem jeb aizdevējiem?