Personīgas pārdomas par prezidentālu valsts pārvaldes modeli. No nacionālista pozīcijas

Pēdējā laikā par jaunu ir pacēlusies gadu gaitā fragmentāri jau paceltā diskusija par valsts iespējamo pāriešanu uz prezidentālu pārvaldes modeli ar tiešās vēlēšanās vēlētu valsts prezidentu priekšgalā. Tik tiešām, socioloģiskās aptaujas uzrāda augstu sabiedrības atbalstu šādam modelim, un dažas politiskās partijas jau steidzās to izmantot, lai celtu savus reitingus uz sabiedriskā noskaņojuma rēķina, mēģinot šo iniciatīvu virzīt uz priekšu ar likumdošanas palīdzību.
Viss tā kā būtu skaisti: politiķi izdabā vēlētāju gribai, tikai šīm politiskajām spēlēm ir viens pamatīgs trūkums- tās ir priekšlaicīgas un līdz ar to arī bezatbildīgas. Pirms kāds ķerās klāt likumdošanai, virzot projektus, kas kardināli maina ārkārtīgi trauslo politiskās varas balansu valstī, vispirms būtu bijis jāsāk ar nopietnu diskusiju par viena vai otra pārvaldes modeļa plusiem un mīnusiem, kam būtu jāiekļauj gan politisko procesu analīze ārvalstīs un pašu mājās, gan arī dažādu iespējamo politisko scenāriju analīze, gadījumā, ja Latvija tik tiešām pārietu uz prezidentālu pārvaldes modeli. ... 
Atzīšos, esmu skeptiski noskaņots pret šo iniciatīvu, jo īpaši pašreizējā laika posmā un situācijā, kādā atrodas Latvija. Un, šajā sakarā minēšu argumentus, kuri nosaka manu pozīciju. 

Vissliktākā izvēle

Noslēdzoties vēlēšanām bija skaidrs: Liepājai ir tikai divi varianti- vissliktākais, un … vissliktākais. Teorētiski bija iespējams vēl trešais variants, kas būtu izpaudies kā jau ierasta lietu sabīdīšana Rīgas līmenī starp Saskaņu un provinciālo kampēju interešu partiju ZZS (kuras piedēklis ir Liepājas partija). Bet, vispirms par priekšvēsturi.

Pilsētu 20 gadu garumā nemainīgi vada tagadējās Liepājas partijas līderis Uldis Sesks. Par partiju klasiskā izpratnē šo veidojumu nosaukt gan ir grūti. Precīzāk būtu to saukt par jumtu, zem kura politiski legalizējies šo gadu laikā izaugušais un nostabilizējies pilsētas birokrātiski administratīvais aparāts, ar to saistīti uzņēmēji, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darboņi, un šim masīvajam aparātam pietuvinātie indivīdi (radošo profesiju pārstāvji, sportisti, profesionālie NVO slaucēji utml.)- šādi vai citādi materiāli atkarīgi un ieinteresēti  esošās pilsētas varas labvēlībā. Jautāsiet- kāda ir Liepājas partijas ideoloģija? Atbilde ir vienkārša- saglabāt varu, ietekmi, amatus, - visu to, ko nodrošina varas vertikāles nemainīgums, un ko simbolizē Uldis Sesks.

Stiprākais Liepājas partijas konkurents bija biedrība „Liepājnieki”, jeb agrākās opozīcijas simbola Jāņa Vilnīša draugu un piekritēju kopa, kas politiski legalizējās Latvijas Reģionu apvienībā. Interesantākais ir tas, ka „Liepājnieki” ar saviem līdzšinējiem konkurentiem- Liepājas partiju, ir līdzīgi kā divas ūdens lāses. Uzņēmēju un citādi labi situētu cilvēku komanda. “Liepājniekiem” nav nekādas ideoloģijas, nav pat rīcības programmas, to aizstāj literāra eseja no sērijas „lai dzīvot ir skaistāk, un lai visi ir laimīgi”. Lai man piedod „Liepājnieki”, bet no malas izskatījās, ka piedāvājums ir jauna vara, kas būs Liepājas partijas copy paste, tikai ar jaunām sejām. Bet, jāsaka, pat tas likās daudz cerīgāk par nemainīgo stagnāciju.

„Saskaņa” ir īpašs stāsts, kuru pat nav jēgas īpaši ķidāt. Tā ir ar neatkarību atjaunojušo Latviju kā latviešu valsti apzināti vai neapzināti nesamierinājušos, par okupācijas laika zaudētajām privilēģijām sērojošu un impēriski šovinistiski revanšisku etnisko krievu un naturalizēto krievvalodīgo interešu pārstāve. Viņi sevi var saukt par sociāldemokrātiem un rakstīt sociāldemokrātisku programmu, un ar tik pat lieliem panākumiem oficiāli sevi var deklarēt par „konservatīvajiem” vai „liberāļiem”, tam nav nekādas nozīmes, jo viņiem jebkurā gadījumā  pieder monopols uz krievvalodīgo vairākuma balsīm. Par viņiem balso gan zelta ķēdēm nokarinājies biznesmenis, kas pārvietojas ar Lexus apvidus auto, gan Tosmares krievu bomzis.

Atcerēties un neaizmirst: sarkanā migla pār Latviju

Krievu tanki un ziņkārīgo pūlis Stacijas laukumā Rīgā 1940.g. 17.jūnijā.

1940.g. 17. jūnija agrā rītā, pirms 77 gadiem, Latvijas robežai, pretīgi, ļaunu vēstoši un necilvēciski žļerkstēdami, pāri vēlās krievpadomju okupantu tanki. Līdz pēcpusdienai tie jau bija ieņēmuši visas mūsu valsts stratēģiski nozīmīgākās vietas un objektus. Staļins ņēma to, ko Molotova-Ribentropa paktā 1939.g. 23.augustā bija nolīdzis ar savu ideoloģisko dvīņubrāli Hitleru. Latvijas valdība, līdzīgi kā Lietuvas un Igaunijas valdības, redzot pārspēku, izlēma nepretoties un pieņēma PSRS iepriekšējā dienā izvirzīto ultimātu ar prasību ielaist valstī papildu karaspēka vienības un izveidot jaunu valdību. Varētu domāt, ka PSRS okupēja Latviju bez neviena šāviena, taču tā nebija – divas dienas iepriekš, naktī no 14. uz 15. jūniju krievu čekas karaspēka vienības provokatīvi uzbruka Masļenku robežpostenim. Maskava vēlējās radīt incidentu, kurā latviešu robežsargi ar kauju šķērsotu PSRS robežu. To panākt neizdevās, taču uzbrukumā tika nogalināti četri Latvijas pilsoņi, trīs robežsargi un viena civilpersona, bet vairākus citus aizveda uz Krieviju. Masļenku robežsargi un viņu ģimeņu locekļi bija pirmie upuri garajā krievu okupantu turpmākajos gados nošauto, nomocīto, paverdzināto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju rindā.

Pateicība liepājniekiem!

Mīļie draugi un atbalstītāji. Paldies ikvienam, kas aizgāja uz vēlēšanām un nobalsoja par pārmaiņām! Īpašs paldies tiem 740 liepājniekiem, kas atbalstīja TAISNĪGUMA vīziju par latvisku, godīgu un sociāli taisnīgu Liepāju! Jā, mūsu spēki šoreiz bija par maziem, pietrūka resursu, bet Jūsu atbalsts deva mums ticību, pārliecību un motivāciju augt, kļūt lielākiem un stiprākiem, un atgriezties. Mēs nekur nepazūdam, mēs neejam pagrīdē, bet būsim tepat, jo TAISNĪGUMS ir idejas nevis vienu vēlēšanu partija. Vēl jo vairāk: mēs aicinām Tevi iznākt no ierakumiem, un būt kopā ar mums nevis reizi četros gados, bet pievienoties kā biedram, dot savu idejisko, praktisko vai jebkādu citu pienesumu ikdienas darbā, lai mēs visi kopā kļūtu tik stipri, ka nākamajā reizē ar mums nevarētu nerēķināties!

NS "Taisnīgums"

Vēlēšanas gaidot, zibakciju sarīko arī NS "Taisnīgums"

Pirmdien, 1. maijā, "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" īstenoja iepriekš izsludinātoi zibakciju "Piemiņas brīdis Liepājas rūpniecībai".
Kā iepriekš mēdijiem vēstīja  NS "Taisnīgums", ar šo zibakciju partija vēlas pievērst sabiedrības un pašvaldības uzmanību augstajam bezdarba līmenim pilsētā, "kurš būtu divreiz augstāks, ja puse bezdarbnieku nebūtu jau pametuši Liepāju", kā arī rosināt diskusiju par rentablu pašvaldības uzņēmumu veidošanu jaunu darba vietu radīšanai.

NS "Taisnīgums" pārstāvjus irliepaja.lv satika pie kādreizējā Liepājas Piena kombināta ēkas Jaunajā ostmalā. Zibakciju atbalstīt šajā vietā bija atnākušas arī dažas pensionāres, kas agrāk ilgus gadus strādājušas Linoleja rūpnīcā un citos Liepājas uzņēmumos. Viņas portālam sacīja, ka iepriekšējās vēlēšanās gan balsojušas par "Vilnīša partiju". "Visi balsoja par viņiem, bet atkal ievēlēja Sesku," brīnījas viena no kundzēm.

Zibakcija "Piemiņas brīdis Liepājas rūpniecībai"

Pirmdien, 1. maijā, Darba svētkos Nacionālā savienība "Taisnīgums"
rīko zibakciju "Piemiņas brīdis Liepājas rūpniecībai". NS "Taisnīgums"
pārstāvji noliks sēru vainagus pie likvidētās cukurfabrikas,
bankrotējušā Metalurga un ar bijušajiem Liepājas rūpniecības uzņēmumu
darbiniekiem vienosies kopīgā klusuma brīdī vietā, kur kādreiz atradas
Liepājas Piena kombināts.
Ar šo zibakciju NS "Taisnīgums" vēlas vērst sabiedrības un pašvaldības
uzmanību uz augsto bezdarba līmeni pilsētā, kurš būtu divreiz
augstāks, ja puse bezdarbnieku nebūtu jau pametuši Liepāju un rosināt
diskusiju par rentablu pašvaldības uzņēmumu veidošanu jaunu darba
vietu radīšanai.

Zibakcija norisināsies 1. maijā plkst. 13.00, Jaunajā ostmalā, vietā,
kur agrāk atradās Liepājas Piena kombināts.

NS "Taisnīgums" Liepājas nodaļa

Par TAISNĪGUMU Liepājā!

Piedāvājam liepājniekiem Nacionālās Savienības "Taisnīgums" sarakstu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kuru veido godprātīgi savas valsts un pilsētas patrioti.
Saraksts tika iesniegts, un ir zināms arī tā nummurs. Tas ir 8. Tātad, par 8.nummuru, par taisnīgumu Liepājā!

1. Kristers Krafts- matemātikas un fizikas skolotājs, arī viens no populārākajiem Liepājas gidiem.

2. Viktors Birze- "Taisnīguma" līderis.

3. Mārcis Butāns- finanšu kompānijas Kurzemes reģionālais vadītājs, Airsoft entuziasts un popularizētājs.

4. Vilnis Mauliņš- ģimenes ārsts, Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) veterāns.

5. Līga Engelmane- tūrisma speciāliste, koncertzāles "Lielais Dzintars" gide.

6. Irisa Otrupe- viena no patriotiskākajām Liepājas vēstures skolotājām, Gada Liepājniece 2016.gadā.

7. Zane Džeriņa- jauna un aktīva studente, kas savu dzīvi saistījusi ar medicīnu

8. Māris Purviņš- atbild par LiepājasAutobusu parka saimnieciskajām lietām.

9. Inga Kulmane- Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

10. Andris Kreicburgs- metālmākslinieks un ekstrēmo sporta veidu entuziasts.

11. Guntars Landmanis- rūpējas par saimnieku pamestiem dzīvniekiem "Lauvas sirdī"

12. Māris Segliņš- būvdarbu vadīšanas speciālists.

13. Raimonds Belts- apsardzes darbinieks, III Atmodas veterāns.

14. Jānis Birzkops- pedagoģijas zinātņu kandidāts, kādreizējais Latvijas Tautas frontes (LTF) līderis.

15. Raimonds Bitenieks- LCTAG "Helsinki 86" dibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Šeit varat iepazīties arī ar vēlēšanu programmu!


Foto
@Modris Helds

Latvju zeme vaļā stāv jeb atbilde uz „Latvijas Avīzes”jautājumu „Kā nekļūt par algādžiem savā zemē”

 Vadmotīvs acu gaišumam un prāta skaidrībai:

„Latvju zeme vaļā stāv/Tā kā dzīsla pušu rauta,/Iztek asins, iztek spēks,/Latvju zeme vaļā stāv,/Vēji staigā iekšā, arā,/Izplēš sēklu, izrauj saknes,/Latvju zeme vaļā stāv./Krusta ceļiem pienaglota,/Krusta vējiem caurvējota." (Māra Zālīte)

Kā lauksaimnieks un piezemētāks savos vērtējumos, vēlos pievērst uzmanību latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību nodrošinošajam, izšķirošajam nosacījumam – agrārajai politikai. Izceļot agrāro jautājumu, ar to nav jāsaprot iespējās vienlīdzīgas rūpnieciskās ražošanas, tirgus un kapitāla plūsmas attīstības lomas mazināšanu. Tām visām jāaug un jāattīstās atbilstoši cilvēces pastāvēšanas misijai, vienām otras atbalstot - nacionālu neatkarīgu valstu, Eiropas Savienības, NATO pastāvēšanas un sekmīgas attīstības interesēs, nevis pretēji. Bet, kā rāda pasaules notikumi, daudz kas iet ne tā.

Tātad, kādas mācības sniedz agrārā politika vēsturiskā skatījumā – Latvijas pieredzē?

Nacionālās Savienības "Taisnīgums" programma Liepājai

Liepāja ir tās iedzīvotāji. Mums vissvarīgākais liekas nevis dārgi un nepraktiski projekti, bet apturēt pilsētas iztukšošanos, sniedzot iespējami lielu atbalstu ģimenēm ar bērniem, atvieglojot viņu ikdienu kā arī motivējot jauniešus palikt Liepājā.

Balsojot par „Taisnīgumu”, tu balso par:

1)Patiesu atbalstu ģimenēm.

-Lai pašvaldības bērnudārzos savlaicīgi tiktu nodrošināta vieta visiem bērniem. Lai tiktu uzcelts jauns pašvaldības bērnudārzs;

- Lai tiktu ieviesta liepājnieku Ģimenes karte, un atkarībā no bērnu skaita ģimenei tiktu piemērota atlaide pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi, Nekustāmā īpašuma nodoklis, sabiedriskais transports, medicīna, bērnudārzi, interešu izglītība, sports, kultūras sarīkojumi, teātris uc.);

-Bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un bezmaksas  sabiedrisko transportu skolēniem;

- Lai dažādu veidu sporta nodarbības bez maksas tiktu piedāvātas Liepājas skolās, izmantojot skolu infrastruktūru un inventāru. No maksas sporta pāriesim uz visiem pieejamu skolu sportu.

2)Latvisku pilsētvidi, kurā valdīs latviešu valoda un tiks godātas nacionālās vērtības.

-Par to, lai pašvaldība sazinātos un publicitātē izmantotu tikai valsts valodu. Nekādas izdabāšanas tiem, kas, 25 gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, nav spējuši iemācīties vai nevēlas saprast un runāt latviešu valodā;

-Lai tiktu pārtraukta latviešu valodas diskriminācija privātuzņēmumos, un jauniešiem, meklējot darbu, netiktu nepamatoti pieprasītas krievu valodas zināšanas;

-  Par to, lai Liepājā netiktu ielaisti nekādi par „bēgļiem” saukti nelegālie imigranti- potenciāli noziedznieki, teroristi un liekēži! Te mošeju nebūs!

-Atbalstu jaunsargu kustības paplašināšanai un nodaļu izveidošanai visās Liepājas skolās;
-Pašvaldības bērnudārzos nodarbības tikai latviešu valodā.

Nacionālajai savienībai “Taisnīgums” – grandiozi plāni

Nacionālajai savienībai “Taisnīgums” attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām ir grandiozi plāni, viņi ar minimālu budžetu cer uz ievērojamu skaitu krēsliem Liepājas domē, portāls šodien, 27.martā, uzzināja Nacionālās savienības (NS) “Taisnīgums” Liepājas nodaļas rīkotajā preses konferencē, kas notika aktīvās atpūtas preču veikala “Gandrs” telpās Bāriņu ielā 14.
Ar žurnālistiem tikās trīs NS “Taisnīgums” pārstāvji – partijas valdes loceklis Viktors Birze, Liepājas nodaļas vadītājs Kristers Krafts, kurš kandidēs uz Liepājas mēra krēslu, un Mārcis Butāns.

Kā tikšanās sākumā uzsvēra V.Birze, saknes NS ir senas: “Jau 90.gados. 2000.gadā tika izveidota “Latvijas nākotnes partija”, kas diemžēl bija neaktīva. Savukārt 2014.gadā “Nacionālās spēka savienības” (NSS) biedri nodibināja šo politisko spēku.”
“Pirmo lielāko publisko akciju NS “Taisnīgums” organizēja 2015.gadā, rīkojot trīs protesta akcijas pret uzspiesto imigrantu uzņemšanu Latvijā,” turpina V.Birze: “Bet 2016.gadā politiskais spēks sāka aktīvi darboties arī Liepājā un Lāčplēša dienā nodibināja Liepājas nodaļu.”

"Taisnīguma" preses konference Liepājā

Video @Modris Helds

Pieminējām leģionārus Liepājā

Jau izsenis lielākais 16.marta pasākums ir gājiens Rīgā, taču arī Liepājā leģionāru godināšanas tradīcija ir sena.

Latviešu leģiona majors Ernests Laumanis karā un gulaga lēģeros

Ernests Laumanis starp cīņubiedriem trešais no kreisās. Latvijas Kara muzeja arhīva foto.

1945. gada 8. maijā netālu no Kabiles majors Ernests Laumanis nostādīja ierindā 19. latviešu ieroču-SS divīzijas izlūku (fizilieru) bataljonu un paziņoja saviem vīriem, ka karš viņiem ir beidzies. Kurzemes lielkauju laikā laumanieši bija izpelnījušies t. s. frontes ugunsdzēsēju reputāciju, jo tika raidīti cīņās vissmagākajos kauju iecirkņos, kur draudēja vai jau bija noticis frontes pārrāvums. Ernests Laumanis bija izcils varonības un drošsirdības paraugs saviem karavīriem. Dzimtenes mīlestība un nelokāma uzticība saviem ideāliem ļāva E. Laumanim palikt garā nesalauztam arī ieslodzījumā padomju soda nometnēs Vorkutā un Mordvijā, kur viņš pavadīja 20 garus gadus un bija spilgta autoritāte citu politieslodzīto vidū.

16.marts- Latviešu Leģiona cīnītāju atceres diena

Tuvojas 16.marts- politkorektās liekulības dēļ no kalendāra atzīmējamo dienu saraksta izsvītrotā Latviešu Leģiona cīnītāju atceres diena. Mēs šajā dienā aicinām ikvienu pieminēt  Otrā Pasaules kara nāves dzirnavās ierautos latviešu karavīrus, kas, lai arī svešās vācu formās tērpti, uz piedurknes nēsāja sarkanbaltsarkano vairodziņu, un cīnījās par savu Tēviju, par savas tautas pastāvešanu, un pret tā laika mūsu tautas vislielāko apdraudējumu- boļševismu. Aicinām visus godināt mūsu tēvus, vectēvus, vecvectēvus un citus piederīgos, piedaloties 16.marta gājienā Rīgā (pulcēšanās 11.00 pie Sv.Jāņa baznīcas), kā arī piemiņas pasākumos citās Latvijas pilsētās un novados! 

Oskars Krīgers "Četri mīti par Latviešu leģionu"

"Taisnīguma" vadītājs Viktors Birze par vēlēšanām Liepājā

NS Taisnīgums Liepājas mēra kandidāts – Kristers Krafts

Pašvaldību vēlēšanām gatavojas arī pērnajā novembrī dibinātā politiskās organizācijas "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" (NS Taisnīgums) Liepājas nodaļa, kura startēs ar savu sarakstu. Savienības Liepājas domes priekšsēdētāja amata kandidāts ir 27 gadus vecais nodaļas vadītājs, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas fizikas skolotājs, gids Kristers Krafts.
"Jaunība, enerģija, "nesasmērēta" biogrāfija, piecu svešvalodu zināšanas," – NS Taisnīgums mēra kandidātu raksturo partijas valdes loceklis Viktors Birze.
NS Taisnīgums Liepājas nodaļā šobrīd ir vairāk nekā divdesmit biedru, viņu vidū arī viens no cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki 86" dibinātājiem Raimonds Bitenieks un viens no jauniešu apvienības "Tēvzemei un brīvībai" veidotājiem Normunds Krafts.
Kristers Krafts Liepājas nodaļu, kura tika dibināta pērnajā novembrī, raksturoja kā "visaktīvāko, spēcīgāko, darbīgāko".Tās kandidātu saraksts vēl esot tapšanas stadijā.

Vai nelegālo imigrantu izvietošanas jautājumos, sabiedrība arī turpmāk tiks maldināta?

 Latvijas Republikas ministru prezidentam Mārim Kučinskim,

 Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim

       

2015.gada vasarā valdība pieņēma lēmumu izvietot mūsu valstī Eiropas Savienībā nelegāli iekļuvušos imigrantus. Šāda rīcība notika pretēji Latvijas pilsoņu gribai, neprasot to viedokli un piekrišanu.

Nacionālā Savienība „Taisnīgums” pret šo valdības rīcību sarīkoja trīs masu protesta akcijas, kurās iesaistījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, pieprasot apturēt imigrantu piespiedu izvietošanu Latvijā. Valdība un Saeima to ignorēja, tāpat arī mūsu izvirzīto prasību rīkot tautas referendumu par šo jautājumu.

Mēģinot ietekmēt sabiedrisko domu, valdība deklarēja, ka prioritāte būšot ģimeņu ar bērniem uzņemšana. Taču šī gada 9.martā medijos izplatītās ziņas liecina, ka uz Latviju no Itālijas pārvietoti 17 jauni vīrieši bez ģimenēm, kuru izcelsmes valsts esot Eritreja.

Pirmais jautājums: kādēļ sabiedrība ir tikusi maldināta?

Turpmāk reizi mēnesī NS "Taisnīgums" Rīgas birojā gaidīsim apmeklētājus

Sākot ar šī gada 2. martu, katra mēneša pirmajā ceturtdienā, laikā no plkst. 16.00 līdz 18.00, partijas Rīgas birojā gaidīsim gan biedrus, gan interesentus no visas Latvijas, lai iepazītos, precizētu neskaidros jautājumus, pārrunātu aktualitātes, uzzinātu par NS "Taisnīgums" tuvākas un tālākas nākotnes mērķiem, piedāvātajiem sociālpolitisko un ekonomisko problēmu risinājumiem.

Biroja adrese: Lāčplēša iela 43/45, iekšpagalmā, puspagraba telpās (sk. attēlus zemāk). Gadījumā, ja vārti slēgti, lūdzu zvanīt pa tālruni: 29151826.

Valsts valodas centrs kritizē Liepājas domi

Atsaucoties uz Nacionālās Savienības „Taisnīgums” iesniegumu par Liepājas domes reliģisko lietu komisijas rīkotu masu pasākumu Karostā, kurš noticis svešvalodā, un kurā uzrunas krievu valodā teikušas arī domes amatpersonas, Valsts valodas centrs nosūtījis izvērtējumu notikušajam (skatīt pielikumu), un atzīst: „nav saprotams, kāpēc amatpersonām uzruna jāsaka svešvalodā, ja kopš valsts valodas statusa nostiprināšanas Latvijas Republikas Satversmē ir pagājuši gandrīz 20 gadi.  Jāprezumē, ka Latvijas Republikā iedzīvotāji saprot valsts valodā teiktās uzrunas. Jānorāda, ka centra ieskatā šī nav laba prakse, kas būtu vērsta uz latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju”.

Vēršam uzmanību uz to ka latviešu valodas pozīcijas it kā neatkarīgā valstī joprojām ir apdraudētas. Tostarp, latviešu jaunieši  saskaras ar problēmu, ka dēļ krievu valodas nezināšanas ir apgrūtināta darba atrašana privātajā sektorā Liepājā ar tūrismu nesaistītās nozarēs.

Pieminam 1991.gada janvāra Barikādes

Noliecam galvas mūsu laikabiedru, vecāku un vecvecāku priekšā, kas 1991.gada janvārī sargāja Barikādes gan Rīgā, gan arī Liepājā! Lai Latvija būtu brīva, lai aizvāktos okupantu armija un Latvijas valstiskumam naidīgā civilokupantu masa, lai latvieši paši valdītu savā zemē un pilsētās.

NS "Taisnīgums" valde