PARAKSTIES PAR ĢIMENI!

 


Ģimene- sievietes un vīrieša savienība- un tajā dzimušie bērni, ir pamats, kas nodrošina ikviena cilvēka dzīves turpinājumu pēc viņa fiziskās nāves, jo viņš turpina dzīvot savos bērnos un mazbērnos. Ģimene ir tā, kas nodrošina paaudžu pēctecību un visas tautas pastāvēšanu caur ataudzi. Mēs apzināmies ari to, ka daudzas ģimenes pārdzīvo dažādas grūtības, diemžēl reizēm tās arī neizturot, un izjūkot, bet tas nemaina to, ka stipra ģimene sabiedrībā vienmēr tikusi uztverta kā liela vērtība un ideāls pēc kura tiekties. Un mums vienmēr ir bijis skaidrs, ka jaunu dzīvību rada tikai sievietes un vīrieša savienība, ikvienam bērnam ir tēvs un māte, un nekādi nevar būt savādāk.


Mēs piedzīvojam vēl neredzētu uzbrukumu gadu simteņos pārbaudītai vērtību sistēmai, normalitātei un ģimenes institūcijai. Tas izpaužas centienos reklamēt un normalizēt dažādas perversijas un dzimumnovirzes. Šobrīd visbīstamākais ir mēģinājumi homoseksuālistu kopdzīvi pielīdzināt normālai ģimenei likumdošanā, kas pavisam drīz draud ar homoseksuālistu “laulībām”, veselu bērnu nodošanu to audzināšanā, kas nozīmē bērnu psihes kropļošanu.


Mēs apzināmies, ka katrā paaudzē ir zināms skaits nelaimīgo, kas sirgst ar šādām dzimumnovirzēm, un šiem cilvēkiem nedrīkst vēlēt ļaunu, taču ir jānovelk skaidra robeža: normalitāte nedrīkst tikt novienādota ar novirzi! Ja tā notiek, tad sabrūk robeža starp veselo un slimo, normālo un nenormālo. Novirze un nenormalitāte tiek pieņemta kā jauna normalitāte, iet plašumā un sagrauj normālo un veselīgo. Sabiedrība pagrimst, un sākas tās bojāeja.


Skaidrojumi:


- homoseksuālistu un ar līdzīgām novirzēm sirgstošo ir maz, viņiem ir grūtības atrast partnerus, līdz ar to viņi cenšas šajā vidē ievilkt pēc iespējas vairāk veselu cilvēku, jo īpaši jauniešus. Kāpēc tieši jauniešus? Tādēļ, ka tieši pubertātes laika, hormonālo vētru uzplūdu brīžos, ko dēvē par paaugstinātās seksualitātes fāzi, jaunietis ir ietekmējams. Dzimumhormoni rodas nevis pakāpeniski, bet viļņveidīgi, rodas neapvaldāma tieksme seksuāli izlādēties, izjust patīkamo seksuālā uzbudinājuma sajūtu un izlādēšanos, bet tai nav skaidras orientācijas, izpratnes kā un kāpēc. Ja pirmais spēcīgākais seksuālais piedzīvojums ir nenormāls, dzimumtieksme tiek apmierināta pretdabiskā veidā (piemēram notiek homoseksuāla uzmākšanās vai agrīna saskare ar homoerotiskiem un pornogrāfiskiem materiāliem), tas var neatgriezeniski salauzt jaunā cilvēka likteni, par lielu nelaimi, vecākiem un piederīgajiem. Īpašam riskam pakļauti tie, kas nāk no nepilnām ģimenēm, kurās iztrūkst labo mātes un tēva attiecību piemēra.


-homoseksuālisti cenšas mainīt sabiedrības domāšanu un nojaukt robežas izpratnei par labo un ļauno, normālo un nenormālo savtīgu apsvērumu dēļ. Tiklīdz valsts un sabiedrība ir gatava homoseksuālismu akceptēt kā normālu un nekaitīgu dzīvesveidu, tā viņi brīvi var iekļūt izglītības sistēmā, netraucēti izpausties un uzspiest savu nenormalitāti visiem, arī tiem, kas joprojām to nav gatavi atzīt. Ja šobrīd viņiem vēl ir zināmas grūtības ievilkt savos tīklos lielāko daļu jaunatnes, tad tas ir tāpēc, ka sabiedrībā tomēr valda veselīga izpratne kas ir labs, un kas slikts, kas ir normāls, un kas nenormāls un riebīgs. Tiklīdz būs mainīti likumi, mazināsies arī sabiedrības pretestība. Homoseksuālistiem nebūs problēmu pavest jauniešus, jo nebūs pretestības, nebūs nosodījuma. Un tas var skart jebkuru ģimeni, neatkarīgi no viņu viedokļa. Jebkura ģimene var zaudēt savus bērnus, zaudēt iespēju sagaidīt mazbērnus, kas turpinātu dzimtu.


- homoseksuālisti nenoliedzami vēlas nevis vienkārši “līdztiesību”, bet cik vien iespējams paplašināt savas privilēģijas un komforta zonu. Viņi negrib klusībā piekopt savu dzīvesveidu, nevienam neuzbāžoties un netraucējot. Viņi grib skaļu un uzbāzīgu izrādīšanos, nepārtrauktu sava dzīvesveida propagandu TV, žurnālos, avīzēs, skolās. Likumus, kas aizliedz apšaubīt viņu dzīvesveidu, saukt lietas īstajos vārdos, sodīt un represēt visus, kam šī novirze nav pieņemama.


- sabiedrība, kurā uzplaukst perversijas un novirzes, kļūst vāja un dzīvot nespējīga. Vīrieši kļūst vāji un gļēvi, zaudējot veselīgo instinktu aizsargāt savas sievietes, bērnus un ģimenes. Ja sabiedrībai nerūp sava pēctecība, kas nodrošināma tikai caur normālām, veselīgām vīrieša un sievietes attiecībām, caur bērniem un dzimtas turpināšanu, arī valsts kļūst vāja un nespējīga sevi sargāt pret ārējiem apdraudējumiem un agresiju.


- jo plašāk plaukst un zeļ homoseksuālisms un citas novirzes, jo mazāka kļūst ģimeņu loma, jo mazāk dzimst bērnu, kas rada milzīgu demogrāfisko lejupslīdi. Latviešu tautas demogrāfiskais stāvoklis jau tagad ir kritisks. Mirstam vairāk nekā piedzimstam. Vēl vairāk iedragājot tradicionālo vērtību sistēmu, latviešu demogrāfiskais stāvoklis kļūs patiesi katastrofāls. Ja latvieši paši neveidos ģimenes un nespēs nodrošināt pēctecību, tas, ka mūsu dzīves telpu ieņems citi (aziāti,islāmisti, afrikāņi), ir tikai laika jautājums. Tas jau tagad notiek “seksuāli atbrīvotajā” Rietumeiropā, radot vēl nebijušas problēmas- terorismu, noziedzību, rasu konfliktus, un notiks arī pie mums.


Lai šeit rakstītais nekļūtu par skarbu realitāti, ikvienam no mums ir jādara tas, ko spējam. Mazākais ko var izdarīt, ir parakstīties par tautas referenduma ierosināšanu.



Lai nodrošinātu Latvijas ģimeņu un mūsu tautas pamatvērtību aizsardzību, ir sagatavoti grozījumi Satversmes 110.pantā, kas paredz to izteikt šādā redakcijā:

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību– savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.

Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem”.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, ir jānotiek tautas nobalsošanai (referendumam). Lai tiktu līdz referendumam gada laikā ir jāsavāc 154 868 apliecinātu Latvijas pilsoņu parakstus.

Kā parakstīties?

1) Savā pašvaldībā. Parakstus pagastos apliecina pagastu pārvaldes vadītāji. Lai parakstītos, jādodas uz sava pagasta pārvaldi, un jāizsaka sava vēlme. Tā pat parakstus apliecina jebkura novada Bāriņtiesa. Lai parakstītos pagasta pārvaldē vai Bāriņtiesā, jābūt deklarētai dzīvesvietai attiecīgajā pašvaldībā. TE VARI ATRAST KONTAKTINFORMĀCIJU

2) Pie jebkura zvērināta notāra. Iepriekš jāpiesaka savs apmeklējums, un vēlme apliecināt parakstu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” Iniciatīvas numurs 20210729–047

3) Portālā https://latvija.lv/PV . Lai parakstītos elektroniski ir nepieciešams būt kādas no Latvijā reģistrētas internetbankas pakalpojumu lietotājam, jo autentificēšanās notiek caur internetbanku. Derīgs ir arī e-paraksts.

Parakstu vākšana ir uzsāka 2021.gada 30. jūlijā. Parakstu vākšana noslēgsies 2022.gada 29.jūlijā. Pēc tam parakstīties vairs nebūs iespējams, līdz ar to visiem parakstiem jābūt savāktiem noteiktajā termiņā.