pirmdiena, 2021. gada 8. novembris

NS Taisnīgums: Pilsoņi ir gatavi doties palīgā robežsargiem!

 

Redzot situāciju ar masveida migrantu uzbrukumiem Polijas robežai no Baltkrievijas puses, Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS pieprasa Iekšlietu ministrijai uzņemties iniciatīvu veidot brīvprātīgo pilsoņu grupas robežas sargāšanai (atbalsta sniegšanai Latvijas robežsargiem), nosakot atbilstošu tiesisko regulējumu, nodrošinot to instruktāžu, un izdalot neletālus aizsardzības līdzekļus.


Informējam, ka brīvprātīgo apzināšana jau ir uzsākta, un nešaubāmies, ka patriotisku cilvēku, kas būs gatavi doties palīgā robežsargiem, kļūs aizvien vairāk. Situācijai kļūstot kritiskai, viņi uz savu iniciatīvu ir gatavi doties uz Baltkrievijas robežu.


Gadījumā, ja notiek nelegālo migrantu masveida nelikumīga robežas šķērsošana pār Latvijas - Baltkrievijas robežu, mēs arī pieprasam Iekšlietu ministrijai/ Aizsardzības ministrijai pavēlēt robežsargiem zemessargiem, armijas vienībām pielietot speciālos aizsardzības līdzekļus, iekaitot gumijas lodes, lai jebkādiem līdzekļiem atvairītu šo iebrukumu.




Nacionālās Savienības TAISNĪGUMS valde

ceturtdiena, 2021. gada 4. novembris

COVID ēnā

 


Latvijas Avīzē Monikas Zīles 2021. gada 30. oktobrī publicētajā rakstā “Nemitīgi apšaudītais Ministru kabineta cietoksnis patiesībā ir neapdraudēts” pieminēta mūsu partija Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS, kritizējot partijas biedra Jāņa Suipes viedokli, ka, glābjot vecāka gada gājuma cilvēkus ar hroniskām kaitēm, mēs upurējam visus Latvijas darbspējīgos cilvēkus un viņu bērnus.

Latvijā pašreiz tiek atņemta ikvienam cilvēkam kopš dzimšanas piemītoša pamatbrīvība uz sava ķermeņa neaizskarību (piespiedu vakcinācija) un ieviesta mājsēde ar šķietamo mērķi glābt smagi slimos Covid-19 pacientus un ierobežot jaunu saslimušo skaitu, pilnīgi ignorējot šo lēmumu rezultātā radušās negatīvās pārmaiņas sabiedrībā, ekonomikā un indivīdu psihiskajā veselībā. Daudziem šķiet, ka ir “normāli” upurēt veselo, darbaspējīgo cilvēku pamattiesības uz darbu un sevis nodrošināšanu un ļaut vaļu kovidhistērijai.

Var jau diskutēt par neiejūtīgiem sociālo tīklu izteikumiem, bet nedomāju, ka viņa rakstītais pēc BŪTĪBAS atšķiras no Izglītības ministres A.Muižnieces teiktā: "Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves"1.

Būtība ir tajā, ka gan mūsu biedrs, gan A.Muižniece aktualizē R.Blaumaņa novelē “Nāves ēnā” aprakstīto morālo dilemmu, kuras priekšā stāsta varoņi nonāk, kad jāizvēlas, kuram palikt uz ledus un kuram būs vieta laivā. Pilnīgi dabiska mums šķiet tēva izvēle atdot savu laimīgo lozi dēlam, apmainot savu dzīvi pret dēla dzīvi. Toties netaisnīgi šķiet tas, ka jaunajam Kārlēnam ir jāpaliek uz ledus. Par to raksta 11.klases skolniece Linda Strenga:

Satraucošs man šķita brīdis, kad zvejnieki vilka lozes. Lozējot izšķīrās cilvēku likteņi. Es domāju par Kārlēnu. Kaut viņš izvilktu tukšo lozi - dzīvības lozi, bet “Grīntāls apgāza cepuri un izkratīja abas pārpalikušās lozes uz ledus. “Mums, Kārlēn, nav ko vilkt.”

Vai tas nav netaisni?! “Kā sasalis zēns stāvēja un skatījās laivā.”

Kārlēns taču vēl nebija pieaudzis vīrs, viņš tievs, vārgs. Varbūt viņam vēl laivā iznāks vieta?

Taču nē - laiva attālinājās no nāves un devās pretī dzīvei, bet Kārlēna šajā laivā nebija…”2