svētdiena, 2021. gada 11. jūlijs

Aizsargāt Lietuvas robežas

 


Situācija uz robežas un tās risinājums ir daudz vienkāršāks, nekā šķiet:

1. Šodien — šeit un tagad — mums nav vajadzīgas lielākas jaudas un ES palīdzības. Nepieciešams apzināts politisks lēmums, lai nodrošinātu, ka migranti, "bēgļi" vai "patvēruma meklētāji" Lietuvā netiek ielaisti. Tagad šāda risinājuma nav, un visi spēki pie robežas, neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli, vai mazi, bezpalīdzīgi plāta rokas un pieņem nelegāļus.

Atbilde uz iespējamo starptautiskās sabiedrības kritiku skan: mēs jau esam pieņēmuši daudz vairāk, nekā spējam aprūpēt. Viss. Vissvarīgākais ir tas, ka visi, kas veic robežas apsardzību, zina, ka viņi var, vajag un tiks uzslavēti un iedrošināti, nevis sodīti, ja viņi fiziski neielaidīs vairāk cilvēku, kas atnāk bez dokumentiem, kas ļautu viņam dzīvot valstī.

Lietuvā patvērums ir pieejams tikai kaimiņvalstu pilsoņiem, kuri piedzīvo politiskas vajāšanas un kuriem mēs esam vistuvākā drošā valsts. Lai gan viņi, atšķirībā no irākiešiem, zina, ka mēs izdevām Beļacki.

2. Tehniski aizšķērsot ceļu uz Lietuvu — nav problēmu. Pret nelegāļiem ir jāizturas tāpat kā pret kontrabandistiem vai iebrucējiem jebkurā aizliegtā teritorijā — bankas glabātuvē, militārajā bāzē, stratēģiski svarīgā objektā. Ir muļķīgi izlikties, ka varas struktūrām nav līdzekļu, lai to izdarītu, un ka viņi nezina, ko darīt. Iebrucēji nav bruņoti un noteikti nevarētu ar varu ielauzties Lietuvā, ja tā konsekventi īstenotu politiku "neielaist nelegāļus". Kā novērst vardarbību? Saprātīgs savlaicīgu šāvienu daudzums gaisā (nevis uz Baltkrieviju un ne uz cilvēkiem) būtu ļoti vienkāršs un efektīvs. Tas sūta ļoti skaidru vēstījumu pat pilnīgi analfabētiskiem bēgļiem. Par šo ierosinājumu ir sašutums, taču šāds sašutums ir tikai norāde, ka persona, kas neciena valsts robežas, nav noziedznieks. Šāda persona ir noziedznieks, un pret viņu var izturēties tikai kā pret tādu.

Ja galu galā cilvēki, kas ieplūst Lietuvā, ir tik mežonīgi, ka nesaprot minētos signālus, ir visi līdzekļi, kā apspiest grūtāk saprotošo nemierus, un daudzām Balkānu/Karpatu valstīm ir laba prakse to pielietošanā robežu pret nelegāļiem. Ir iespējams konsultēties, izmantot eiropiešu vienotības daudzveidībā priekšrocības. Žoga vai sienas būvniecība ir ļoti ilgs process, taču ļoti ātri ir iespējams uzbūvēt vairāku dzeloņstiepļu slāņu „sienu“, un ārvalstu pieredze rāda, ka tā ir ļoti efektīva.

3. Ilgtermiņā ir iespējams un nepieciešams uzcelt žogu vai sienu, nodrošināt to ar visu nepieciešamo aprīkojumu, kamerām, sensoriem un pārējo. To, protams, vajadzēja izdarīt sen. Mēs aizsargājam ne tikai Lietuvas ārējo robežu, bet arī ES ārējo robežu, bet tā ir caura kā siets, un tāpēc problēma nav redzama jau 30 gadus. Mēs neuzbūvēsim sienu ne dienā, ne nedēļā, tas prasīs daudz laika. Bet tas jāsāk. Pilnīgi bez ironijas robežas izveidē varētu strādāt jauni vīrieši, kuri īslaicīgi izmitināti Lietuvā un gaida bēgļa statusu (tādu ir absolūts vairākums). Piespiedu darbs tiek piemērots Lietuvas pilsoņiem, kuri saņem pabalstus — nav nekād cilvēktiesību pārkāpums ir to piemērot nelegāļiem (kopš krīzes pirmajām dienām ir skaidrs, ka lielākā daļa patvēruma pieteikumu netiek apmierināti, pat pat no paša formālākā viedokļa var pilnīgi droši teikt, ka viņi ir nelegāli migranti, nevis bēgļi).

Pirmajās dienās „žogs“ daudziem lika pasmaidīt, saistībā ar Trampa uzcelto sienu, taču patiesībā tas ir normālākais līdzeklis sienu aizsardzībai. Migrantu krīzes laikā no 2015. līdz 2016. gadam Eiropā žogus uzcēla Slovēnija, Ungārija, Austrija un Norvēģija, kuŗas saskārās ar migrācijas plūsmām, un Grieķija un Bulgārija to darīja vēl agrāk. 2015. gadā Latvija uzcēla robežu ar Krieviju, un Lietuva apsvēra iespēju būvēt žogu no Kaļiņingradas apgabala, kaut arī to neīstenoja. Iespējams, slavenāko, īstu, betona, 6 metrus augstu sienu uzcēlusi Izraēla. Robežu žogi un sienas tiek būvēti visos kontinentos, un 21. gadsimtā vairāk nekā jebkad agrāk. Sienas celtniecību atbalstījis pat Remigijus Šimašus, kas pārstāv Brīvības partiju. Šis pasākums ir absolūti nepretrunīgs un nepieciešams.

4. No stratēģiskā viedokļa, aizsargājot savas robežas, Lietuva nevar un nedrīkst Eiropas Savienībā izcelties. Šai pieejai ir daudz piekritēju, un ir svarīgi sadarboties ar viņiem, lai visā ES atzītu nelegālo migrantu atturēšanas politiku. Lietuva var dot ieguldījumu Dānijas piedāvātajā modelī, saskaņā ar kuŗu patvēruma pieteikumi tiek pieņemti, izskatīti un vērtēti (noraidīti vai pieņemti) nevis pašā Dānijā vai uz tās robežas, bet kaut kur tur, kur rodas migrantu plūsmas. Pati Dānija tagad cenšas noslēgt šādu līgumu ar Ruandu. Tādā veidā vairs nav stimula ceļot uz Eiropu, lobēt kontrabandistus un pēc tam Dānijai (vai citām valstīm) sūtīt šos cilvēkus atpakaļ par savu vai starptautisko organizāciju naudu gadījumā, ja pieteikumi tiek noraidīti.

Šai idejai jau uzbrūk Eiropas kreisie, taču tā ir lieliska, un tai jau pievienojas briti. Neapšaubāmi tai pievienosies arī Višegradas valstis. Mums arī vajadzētu. Virzoties tālāk, Lietuvai būtu jāierosina visu ES vai daļas atbalstošo valstu līgumi un publiskas saistības par migrantu neuzņemšanas principu. Šādi sabiedrotie noteikti ir visās Eiropas daļās. Pietiks baidīties, ko teiks Brisele. Mums būtu jāveido mūsu un citu ES valstu interesēm atbilstoša politika.

Tulkots fragments no lietuviešu politologa, Nacionālās apvienības (Nacionalinis susivienijimas) priekšsēdētāja vietnieka Vītauta Sinicas (Vytautas Sinica) raksta „Aizsargāt Lietuvas robežas“ www.delfi.lt 2021. g. 8. jūlijā (saite uz rakstu: https://www.delfi.lt/news/ringas/politics/vytautas-sinica-apginti-lietuvos-sienas.d?id=87643355):

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru