Izdevniecība “Apvārsnis” iztulkojusi un laidusi klajā britu
rakstnieka, publicista un komentētāja Duglasa Marija plašu rezonansi
izraisījušo, daudzās kategorijās 2017.g. visvairāk pārdotāko grāmatu “Eiropas dīvainā nāve”. Tas ir pirmais kāda Rietumeiropas autora latviešu valodā
publicētais dokumentālās publicistiskas darbs, kurā izsmeļoši, no dažādiem
aspektiem aplūkota trešo valstu cilvēku migrācija uz Eiropu un no tās
izrietošās sociālās, demogrāfiskās un kulturālās sekas.
Baltie eiropieši jau ir kļuvuši par minoritāti Londonā, tāds pats liktenis tos drīzumā sagaida Malmē, Marseļā... Berlīnē, Vupertālē, Kopenhāgenā un citu Rietumeiropas pilsētu
ielās uzdarbojas tā sauktās “musulmaņu patruļas”, kuras vēršas pret mūzikas
atskaņošanu, alkohola lietošanu bāru terasēs, viņuprāt nepiedienīgu uzvedību
publiskā vietā skūpstoties, utml. Katastrofāli pieaudzis imigrantu izdarīto
noziegumu, tostarp seksuālo uzbrukumu skaits. Nevainīgi, nejauši izvēlēti
eiropieši islāma vārdā tiek spridzināti, šķaidīti ar automašīnām, tiem baznīcās
un uz ielām nogriež galvas. Diemžēl tas nav nekāds iedomāts antiutopisks tālas
nākotnes scenārijs no kāda fantastikas romāna, nē, –
tā ir mūsdienu Rietumeiropas ikdiena.
“Eiropa šobrīd izdara pašnāvību. Vai vismaz to izlēmuši darīt
tās politiskie vadītāji (...) lielākās daļas šobrīd dzīvojošo cilvēku mūža
beigās Eiropa vairs nebūs Eiropa un eiropieši būs zaudējuši vienīgo vietu uz
pasaules, ko tie var saukt par mājām,” – tā
savas grāmatas “Eiropas dīvainā nāve” ievadā situāciju dramatiski raksturo
Duglass Marijs.
Grāmatas 19 nodaļās autors saistošā valodā, izvērsti, plaši
izmantojot statistikas datus, citējot politiķus, žurnālistus un eliti
apkalpojošos intelektuāļus pastāsta, kā un kāpēc Eiropa līdz tam ir nonākusi.
No vienas puses Marijs lasītāju iepazīstina ar migrācijas procesa iemesliem un
iesākumiem Eiropā un tās pieaugumu laikā pēc II pasaules kara, pakāpeniski
nonākot līdz A.Merkeles vienā 2015.g. vasarā Eiropā ielaistajiem nelegālo
migrantu miljoniem, bet no otras meklē kultūrvēsturiskus iemeslus un
filozofisku skaidrojumu Eiropas pašnāvnieciskajai rīcībai, tos atrodot jau Osvalda
Špenglera, Stefana Cveiga un Migela de Unamuno saskatītajā rietumeiropiešu
eksistenciālajā nogurumā un “dzīves traģiskuma sajūtas” zaudējumā.
Īpašu vērību Marijs pievērš Rietumeiropas valstu politiskās
elites tuvredzīgajai, aprobežotajai, divkosīgajai un bieži arī atklāti
subversīvajai darbībai, vairāk nekā trīsdesmit gadus izliekoties nedzirdam
tautas viedokli un neredzam arvien pieaugošās migrācijas ēnas puses – migrantu
nevēlēšanos integrēties, multikulturālisma ideoloģijas bankrotu, migrācijas radīto
sociālekonomisko slogu, terorisma pieaugumu un islāmisma izplešanos. Detalizēti
Marijs aplūko visus galvenos migrācijas atbalstītāju izmantotos aizbildinājumus
(ekonomiskie ieguvumi, sabiedrības novecošanās, daudzveidība un globalizācijas
nolemtība), tos kritiski izvērtējot un noraidot kā ačgārnus un nepamatotus.
Teikto ilustrējot ar virkni piemēru, sākot jau no 20.gs. 80.gadiem, Marijs
apraksta politisko elišu vēršanos pret trauksmes cēlājiem un politiskajiem
oponentiem, ar represīvi administratīviem līdzekļiem ierobežojot imigrācijas
pretinieku un problēmu aktualizētāju vārda un pulcēšanās brīvību, karot tiem
“rasista”, “nacista” un “islamofoba” birkas kā arī iznīcinot profesionālās un
politiskās karjeras. Nemaz nerunājot par draudiem dzīvībai, kādi, politiskajai
elitei ar toleranci izturoties pret vardarbības veicēju organizācijām un to
ideoloģiskiem pamatiem, eiropiešu kultūras un identitātes aizstāvjiem sagaidāmi
gan no islāmistu, gan kreiso liberāļu puses. “Šķita, ka Eiropa ir nonākusi līdz
atklāsmei, ka ekstrēmisma problēma izzudīs, ja izdosies tikt vaļā no cilvēkiem,
kuri par to runā,” Marijs raksta nodaļā “Agrā brīdinājuma sirēnas”. “Tomēr, lai
arī kritiķi tika nogalināti, piespiesti slēpties vai bēgt, problēma nepazuda.”
Atsevišķas nodaļas veltītas Marija personīgajiem iespaidiem,
kurus autors guvis migrantu krīzes pīķa laikā apmeklējot tās Dienvideiropas
vietas, kur tie nonāk vispirms, izceļoties krastā pēc nelegālas robežas
šķērsošanas – Lampedūzu Itālijā un Lezbas salu Grieķijā.
Marijs aplūko nozīmīgākos dažādās Eiropas valstīs
izskanējušos kultūrpolitiskos brīdinājumus par gaidāmo katastrofu, tostarp pret
Salmanu Rušdiju vērsto ajatollas Homeinī fatvu par “Sātanisko vārsmu”
publicēšanu, t.s. dāņu karikatūru krīzi, “Charlie Hebdo” slaktiņu un citus
notikumus. Pārsteidz vieglums, ar kādu islāmistiem izdevās piespiest
Rietumeiropu pakļauties to diktātam un vēlamajiem spēles noteikumiem. Vai
tiešām tika izdarīts viss, ko vajadzēja un varēja?
Plašāku ieskatu Marijs sniedz divos nozīmīgos literāros
darbos, kas 20.gs. II pusē un 21.gs. sākumā brīdināja eiropiešus par
sagaidāmajām katastrofālajām kulturāli demogrāfiskajām pārmaiņām – Ž.Raspaja
romānu “Svēto nometne” un Mišela Velbeka romānu sēriju ar kulminējošo
“Pakļaušanos”. Tāpat autors, tuvāk raksturojot Vācijas populārāko mūsdienu
mākslinieku daiļradi, pievērš vērību tā dēvētajai laikmetīgajai mākslai,
nesaudzīgi norādot uz tās tukšumu, destruktīvismu un jebkādu garīgu, tautu
vienojošu mērķu un ideālu trūkumu. “Mūsdienu mākslinieki pārstājuši vērsties
pie kādām paliekošām patiesībām, atteikušies no centieniem meklēt savos darbos
skaisto un patieso un tā vietā vienkārši saka publikai: “Es vaļājos dubļos līdz
ar jums.”
Grāmatas beigu daļā autors meklē atbildi uz jautājumu – vai
varētu būt savādāk, vai ir vēl kādas iespējas izbēgt no statistiskās prognozēs
jau paredzamās, šī gadsimta ietvaros sagaidāmās eiropiešu pamattautu nomaiņas
ar arābiem, pakistāņiem, Melnās Āfrikas nēģeriem u.c. trešo valstu
iedzīvotājiem? Jā, vismaz teorētiski šāda iespēja ir – izmainot līdzšinējo
politisko kursu, retoriku, sākot ņemt vērā vēlētāju vairākuma gribu...
“Nepieciešams paplašināt politisko konsensusu” un ļaut iesaistīties politiskajā
procesā tādām par “fašistiskām” un “nacistiskām” nepatiesi dēvētām partijām kā
“Flāmu bloks”, “Zviedru demokrāti”, “Nacionālā fronte”, “Alternatīva
Vācijai”... Tāpat vajadzīgs saglabāt un atjaunot saikni ar savas kultūras
saknēm. Taču Marijs, lai arī cenšas saglabāt cerību, ir visai skeptisks par
šādu scenāriju. “Nekas neliecina, ka politiķi vēlētos pārtraukt to, ko darījuši
līdz šim (...) pagaidām politiķu lielais vairākums īslaicīgu ieguvumu vārdā
izvēlēsies būt “līdzjūtīgi”, “augstsirdīgi” un atvērti, neskatoties uz to, ka
tie procesi, kas slēpjas aiz šiem cēlajiem vārdiem, novedīs pie ilgtermiņa
nacionāla mēroga problēmām. (...) Eiropieši ir nonākuši stāvoklī, kurā tie
netic paši savam kultūras stāstam un ar neuzticību raugās atpakaļ uz savu
pagātni, vienlaikus zinot, ka kontinentā ienāk citi stāsti, kurus viņi šeit
nevēlas redzēt.” Svarīgi arī saprast, ka tas viss visdrīzāk nebeigsies, balonam
vienkārši izlaižot gaisu un noplokot. Marijs brīdina: “Dienu no dienas Eiropas
kontinents ne tikai mainās, bet arī zaudē iespējas, ka šīs pārmaiņas varētu
beigties mierīgā veidā. (...) daudzi no mums klusībā gremdēsies nožēlā. Bet ne
visi būs tik klusi. (...) Un tad beidzot zvanīs zvans.”
Kā uzskata “Eiropas dīvainās nāves” autors, “Kultūrā, kurā
idejas vēl tiek uzlūkotas kā vērā ņemami argumenti, grāmatas var daudz ko
mainīt.” Ja tā, tad šī grāmata, kā cer tās izdevēji, latviešu lasītājiem,
iespējams, būs gan vērtīgas informācijas avots, gan arī vakcīna pret pasivitāti
un ļaus pieņemt pareizos lēmumus, kad ātrāk vai vēlāk arī Latvijas pilsoņiem
nāksies konkrēti pozicionēties atvērto robežu, islamizācijas un identitātes
aizsardzības jautājumos un izdarīt izvēli – vai nu iet bojā kopā ar dzīves jēgu
un mērķus zaudējušo, izvirtušo un gļēvo Rietumeiropu (tās daļu) vai arī
turpināt pastāvēt, liekot pirmā vietā savas tautas un valsts intereses kā arī
veidojot ciešākas saites ar pārējām eiropeiskajām Austrumeiropas nacionālajām
valstīm.
Duglass Marijs. Eiropas dīvainā nāve. Apvārsnis, 2018.
332.lpp.
Izdevniecības cena: EUR 8,40.
Grāmata iegādājama visās labākajās Latvijas grāmatnīcās. Par izdevniecības cenu to var iegādāties ŠEIT
Ietaupot arī piegādes izmaksas, to var iegādāties arī "Taisnīguma" birojā Rīgā, Lāčplēša 43/45-19a, par laiku iepriekšvienojoties, sūtot epastu: taisnigums@gmail.com vai zvanot 26420306
Paspēju izlasīt tikai šīs grāmatas Ievadu un pirmo nodaļu "Kā mēs uzķērāmies uz imigrācijas āķa?" un kā kristietis sapratu ka Duglasam Marijam blakus ir stāvējis pats Jēzus Kristus. Ir skaidrs, šai grāmatai vajadzētu nonākt pilnīgi visās Latvijas bibliotēkās kā arī pēc iespējas vairāk cilvēku māju grāmatu plauktos. Ja būtu iespējams atrast SPONSORUS, tad šo grāmatu vajadzētu par brīvu dalīt Rīgas lidostā tiem, kas meklē "laimes" zemes ārzemēs, lai viņi skaidri zinātu, kas nākotnē sagaidīs viņu bērnu mazbērnus.
AtbildētDzēstTāpat aicinu tos, kuriem rūp savu radinieku un draugu atgriešanās Latvijā iegādāties šo grāmatu un nosūtīt. Ārzemēs dzīvojošie radi var pasūtīt arī šeit:https://www.amazon.com/Strange-Death-Europe-Immigration-Identity/dp/1472958055/ref=tmm_pap_swatch_0?_encoding=UTF8&qid=1525091641&sr=1-1-catcorr