sestdiena, 2017. gada 17. jūnijs

Vissliktākā izvēle

Noslēdzoties vēlēšanām bija skaidrs: Liepājai ir tikai divi varianti- vissliktākais, un … vissliktākais. Teorētiski bija iespējams vēl trešais variants, kas būtu izpaudies kā jau ierasta lietu sabīdīšana Rīgas līmenī starp Saskaņu un provinciālo kampēju interešu partiju ZZS (kuras piedēklis ir Liepājas partija). Bet, vispirms par priekšvēsturi.
Pilsētu 20 gadu garumā nemainīgi vada tagadējās Liepājas partijas līderis Uldis Sesks. Par partiju klasiskā izpratnē šo veidojumu nosaukt gan ir grūti. Precīzāk būtu to saukt par jumtu, zem kura politiski legalizējies šo gadu laikā izaugušais un nostabilizējies pilsētas birokrātiski administratīvais aparāts, ar to saistīti uzņēmēji, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darboņi, un šim masīvajam aparātam pietuvinātie indivīdi (radošo profesiju pārstāvji, sportisti, profesionālie NVO slaucēji utml.)- šādi vai citādi materiāli atkarīgi un ieinteresēti  esošās pilsētas varas labvēlībā. Jautāsiet- kāda ir Liepājas partijas ideoloģija? Atbilde ir vienkārša- saglabāt varu, ietekmi, amatus, - visu to, ko nodrošina varas vertikāles nemainīgums, un ko simbolizē Uldis Sesks.
Stiprākais Liepājas partijas konkurents bija biedrība „Liepājnieki”, jeb agrākās opozīcijas simbola Jāņa Vilnīša draugu un piekritēju kopa, kas politiski legalizējās Latvijas Reģionu apvienībā. Interesantākais ir tas, ka „Liepājnieki” ar saviem līdzšinējiem konkurentiem- Liepājas partiju, ir līdzīgi kā divas ūdens lāses. Uzņēmēju un citādi labi situētu cilvēku komanda. “Liepājniekiem” nav nekādas ideoloģijas, nav pat rīcības programmas, to aizstāj literāra eseja no sērijas „lai dzīvot ir skaistāk, un lai visi ir laimīgi”. Lai man piedod „Liepājnieki”, bet no malas izskatījās, ka piedāvājums ir jauna vara, kas būs Liepājas partijas copy paste, tikai ar jaunām sejām. Bet, jāsaka, pat tas likās daudz cerīgāk par nemainīgo stagnāciju.
„Saskaņa” ir īpašs stāsts, kuru pat nav jēgas īpaši ķidāt. Tā ir ar neatkarību atjaunojušo Latviju kā latviešu valsti apzināti vai neapzināti nesamierinājušos, par okupācijas laika zaudētajām privilēģijām sērojošu un impēriski šovinistiski revanšisku etnisko krievu un naturalizēto krievvalodīgo interešu pārstāve. Viņi sevi var saukt par sociāldemokrātiem un rakstīt sociāldemokrātisku programmu, un ar tik pat lieliem panākumiem oficiāli sevi var deklarēt par „konservatīvajiem” vai „liberāļiem”, tam nav nekādas nozīmes, jo viņiem jebkurā gadījumā  pieder monopols uz krievvalodīgo vairākuma balsīm. Par viņiem balso gan zelta ķēdēm nokarinājies biznesmenis, kas pārvietojas ar Lexus apvidus auto, gan Tosmares krievu bomzis.

Atcerēties un neaizmirst: sarkanā migla pār Latviju


Krievu tanki un ziņkārīgo pūlis Stacijas laukumā Rīgā 1940.g. 17.jūnijā.
1940.g. 17. jūnija agrā rītā, pirms 77 gadiem, Latvijas robežai, pretīgi, ļaunu vēstoši un necilvēciski žļerkstēdami, pāri vēlās krievpadomju okupantu tanki. Līdz pēcpusdienai tie jau bija ieņēmuši visas mūsu valsts stratēģiski nozīmīgākās vietas un objektus. Staļins ņēma to, ko Molotova-Ribentropa paktā 1939.g. 23.augustā bija nolīdzis ar savu ideoloģisko dvīņubrāli Hitleru. Latvijas valdība, līdzīgi kā Lietuvas un Igaunijas valdības, redzot pārspēku, izlēma nepretoties un pieņēma PSRS iepriekšējā dienā izvirzīto ultimātu ar prasību ielaist valstī papildu karaspēka vienības un izveidot jaunu valdību. Varētu domāt, ka PSRS okupēja Latviju bez neviena šāviena, taču tā nebija – divas dienas iepriekš, naktī no 14. uz 15. jūniju krievu čekas karaspēka vienības provokatīvi uzbruka Masļenku robežpostenim. Maskava vēlējās radīt incidentu, kurā latviešu robežsargi ar kauju šķērsotu PSRS robežu. To panākt neizdevās, taču uzbrukumā tika nogalināti četri Latvijas pilsoņi, trīs robežsargi un viena civilpersona, bet vairākus citus aizveda uz Krieviju. Masļenku robežsargi un viņu ģimeņu locekļi bija pirmie upuri garajā krievu okupantu turpmākajos gados nošauto, nomocīto, paverdzināto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju rindā.

pirmdiena, 2017. gada 5. jūnijs

Pateicība liepājniekiem!

Mīļie draugi un atbalstītāji. Paldies ikvienam, kas aizgāja uz vēlēšanām un nobalsoja par pārmaiņām! Īpašs paldies tiem 740 liepājniekiem, kas atbalstīja TAISNĪGUMA vīziju par latvisku, godīgu un sociāli taisnīgu Liepāju! Jā, mūsu spēki šoreiz bija par maziem, pietrūka resursu, bet Jūsu atbalsts deva mums ticību, pārliecību un motivāciju augt, kļūt lielākiem un stiprākiem, un atgriezties. Mēs nekur nepazūdam, mēs neejam pagrīdē, bet būsim tepat, jo TAISNĪGUMS ir idejas nevis vienu vēlēšanu partija. Vēl jo vairāk: mēs aicinām Tevi iznākt no ierakumiem, un būt kopā ar mums nevis reizi četros gados, bet pievienoties kā biedram, dot savu idejisko, praktisko vai jebkādu citu pienesumu ikdienas darbā, lai mēs visi kopā kļūtu tik stipri, ka nākamajā reizē ar mums nevarētu nerēķināties!

NS "Taisnīgums"