"Taisnīgums": lai Liepāja izkļūtu no demogrāfiskās bedres, nepieciešamas pārmaiņas!

 "Latvijas fakti” jūlijā veikuši Liepājas iedzīvotāju aptauju. Tās rezultāti liecina, ka gandrīz trešdaļa mūsu pilsētas jauniešu neplāno turpmāk šeit dzīvot. Tātad, pilsētu pametīs. Taču, tas nebūt nav viss. Iedzīvotāju skaits kopš 1995.gada samazinājies par 30 tūkstošiem. Un, kas ir vēl satraucošāks, tā ir vecuma struktūras dinamika. Ja 2000.gadā, kad Liepājas iedzīvotāju skaits bija par divdesmit tūkstošiem lielāks, to iedzīvotāju skaits, kas vecāki par 70 gadiem, bija vien 7 570, tad pašlaik, pie kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma, to jau ir 10 123. Tas nozīmē, ka jaunieši, un liepājnieki darbaspējīgā vecumā, jau ir masveidā pametuši Liepāju.

2015.gadā Liepājā, salīdzinot ar 2014.gadu, vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bijis vecuma grupā no 21-25 gadiem – par 6,0% un vecuma grupā no 36-40 gadiem – par 4,8%.

Atgriežoties pie piesauktās „Latvijas faktu” aptaujas, ko tā vēsta: vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 28 procenti aptaujāto neplāno ("drīzāk nē un noteikti nē") turpināt dzīvot Liepājā. Grupā no 30 līdz 39 gadiem arī ir visai liels to cilvēku īpatsvars, ka vēlas Liepāju pamest – 20 procenti. Kā redzams aptaujā, jo vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme doties prom un kaut ko mainīt. Grupā virs 60 gadiem tādu ir tikai 2 procenti.

No visiem respondentiem Liepāju gatavojas pamest 11 procenti, faktiski vienādi gan sievietes, gan vīrieši. Turklāt, tieši latvieši, jeb tie, kas mums rūp pirmkārt, izrāda daudz lielāku vēlēšanos aizbraukt. Attiecīgi-18% latviešu pret 4% cittautiešu.

Par nelaimi Liepājas budžetam, mūsu pilsētu visvairāk grib pamest cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādu ir 25 procenti. Ar vidēji zemiem (kādā grupā ir vairums pensionāru), no Liepājas grib atvadīties tikai 3 procenti. Strādājošo potenciālo aizbraucēji ir vairāk nekā nestrādājošo – 12 procenti pret 10.  Arī augstākā izglītība dominē starp tiem, kas grib doties prom. Tādu ir 14 procenti, pretstatā pamata (11%) un vidējai izglītībai (10%).

Secinājumi nav iepriecinoši. Liepāju visvairāk vēlas pamest latviešu tautības jaunatne, cilvēki ar labu izglītību un labiem ienākumiem. Un šie dati ir kliedzošā pretrunā ar Liepājas pašvaldības subsidēto propogandonu vulgāro un dziļi liekulīgo pozitīvisma kampaņu sociālajos tīklos un „Katram Liepājniekam”, kas daudzina Liepāju kā pilsētu, kas „aug un attīstās”, un šķietamo „attīstību” daudzina kā pašvaldības vadoņu titāniskā darba augļus.

Kam ticēsim- „Katram Liepājniekam”, pašvaldības profiliem twitterī un facebookā, vai statistikai un savai personiskajai pieredzei?

Protams, demogrāfiskā bedre nav tikai Liepājas fenomens. Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā, samazinājās no 2,0 bērniem 1980.gadu beigās līdz 1,3 – 1,4 bērniem „treknajos gados", bet 2011.gadā tas ir nokritis līdz kritiski zemam līmenim – 1,1 bērns. Lai valsts iedzīvotāju skaitu saglabātu nemainīgu, nepieciešams, lai sievietēm dzimtu vidēji 2,2 – 2,3 bērni. Lai mēs kā tauta varētu pastāvēt, latviešu ģimenēs vajadzētu būt vismaz trim bērniem.

Saglabājoties pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm, zinātnieku prognozes par latviešu tautas nākotni ir šokējošas. Jau pēc dažām paaudzēm Latvijas iedzīvotāju skaits nokritīsies zem miljona, bet, pēc 100 gadiem, 2110.gadā, pēc demogrāfa Ilmāra Meža aplēsēm Latvijā varētu būt vairs tikai 0,39 miljoni pašreizējo Latvijas iedzīvotāju pēcteču, kuru skaits vēl pēc 40 gadiem jau būs samazinājies līdz 0,15 miljoniem.

Dzimstības līmenis ir atkarīgs no daudziem faktoriem, starp tiem ir tradicionālo vērtību sabrukums un morālais pagrimums – pārspīlētās „cilvēktiesības” ar seksuālo visatļautību, arī kliedzošais egoisms un vēlēšanās dzīvot tikai saviem priekiem un baudām (iemesls, kādēļ kuplas ģimenes neveido daudzi turīgi cilvēki ), un tas ir valsts politikas jautājums, ko nevar atrisināt viena pašvaldība.

Tomēr, ne mazāk nozīmīgi, vismaz Latvijas situācijā, ir sociāli ekonomiskie faktori. Motivāciju dzīvot šajā valstī, un konkrētajā pilsētā, laist pasaulē un audzināt bērnus, dod sociālās drošības sajūta, iespējas un attieksme, ar ko sastopies valsts un pašvaldības iestādēs. Vai tiešām demogrāfija ir prioritāte ne tikai lozungos, bet arī darbos? Diemžēl tā nav ne valstī, un vēl jo vairāk arī Liepājas pašvaldībā!

Nav jēgas runāt, ka pašreizējai pilsētas vadībai svarīgāki ir gigantiski un nepraktiski projekti, pilsētas mēra hobiju pacelšana starptautiskā līmenī (kas varbūt nes īslaicīgus ienākumus pilsētas viesnīcniekiem), milzīgas un efektīvas pozitīvisma propagandas mašīnas uzturēšana, lai pastāvīgi sevi cildinātu, nevis nodarbinātības problēmu reāla risināšana, un praktiska palīdzība jaunajām liepājnieku ģimenēm.

Tātad- ar ko Liepājā var rēķināties ģimene, kas laiž pasaulē mazuli? Ar 150 eiro vienreizēju pabalstu, koka grabuli un piezīmju kladi, ko rotā Ulda Seska autogrāfs. Viss.

Ko piedāvā „Taisnīgums”? Dzimstības veicināšanu uzskatām par galveno uzdevumu, lai Liepāja attīstītos ilgtermiņā. Pilsēta piešķirs vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 1000 eiro apmērā. Sākot ar trešo bērnu, vienreizējā pabalsta lielums būs 2000 eiro. Jāuzsāk mājokļu programma jaunajām ģimenēm ar bērniem. Lielas ģimenes neveidojas saspiestos mazgabarīta dzīvokļos, tādēļ pašvaldībai jābūvē privātmāju ciemati brīvajās apbūves zonās, piešķirot īres tiesības ar saprātīgiem nosacījumiem (pēc vēlēšanās - ar vai bez izpirkuma iespējas), kas pielīdzināmi pašvaldību dzīvojamā fonda izmantošanas nosacījumiem. Mājokļu programmā var piedalīties ģimenes, kuru apgādībā ir vismaz trīs vai vairāk bērnu. Programma īstenojama sadarbībā Latvijas karkasa māju ražotājiem.

Mēs uzskatām, ka īstenojama pašvaldības dzīvojamā fonda sakārtošana un renovācija, un jauno ģimeņu iekļaušana dzīvokļu rindā bez īpašiem nosacījumiem. Vai tiešām pašreizējā pašvaldības vadība cer, ka jaunos cilvēkus un ģimenes noturēsim pilsētā ar Liepājas algām un darba iespējām, bet Rīgas līmeņa dzīvokļu īres cenām?

Nākamais- panākt, lai jaunieši paliek pilsētā! Lai radītu jaunas darbavietas, uzskatām, ka pašvaldībai ir iespējami plaši jāizmanto Likumā par pašvaldībām rakstīto „sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu”. Tādēļ lauzīsim nejēdzīgo ieskatu un praksi, ka pašvaldība neiesaistās saimnieciskajā darbībā. Pašvaldībai ar savu kapitālu jāiesaistās jaunu uzņēmumu izveidē, un par mērķi nav jāuzskata maksimāla peļņas gūšana, bet iespējami daudzu darbavietu radīšana. Un, pavisam noteikti- pašvaldībai ir jāsubsidē pirmās darbavietas jauniešiem, lai noturētu tos pilsētā. Visur tiek pieprasīta pieredze, kuras loģiski tikko no skolas sola nākušajam nav un nevar būt. Parasti, pēc ilgstošiem darba meklējumiem, sāds jaunietis „aplaužas”, un tālākais dzīves ceļš viņu loģiski aizved uz Īriju, Norvēģiju vai labākajā gadījumā Rīgu. Liepājai viņš ir zudis.

Bet, mēs ticam Liepājas nākotnei, un esam gatavi to mainīt!