4. augustā notika pirmā mūsu rīkotā protesta akcija pret
valdošās koalīcijas lēmumu uzņemt Eiropas Savienības (ES) uzspiestos nelegālos
imigrantus, tādējādi radot bīstamu juridisku precedentu, kas paver durvis
tālākam un masveidīgākam imigrantu pieplūdumam. Vērojot aizvien dramatiskākos
notikumus Eiropā, aizvien lielāku ES dalībvalstu suverenitātes ierobežošanu un
pakļaušanu Briseles diktātam un aizvien lielāku nelegālo migrantu masveida
invāziju, ir skaidrs, ka mierināšana, ka Latviju tas neskars, ir maldīga un
ļoti bīstama ilūzija. Tagad jau tiek runāts par obligātu imigrantu kvotu, kas
Latvijai nākotnē nozīmēs daudzus tūkstošus šādu imigrantu.
Ko ir devis
4. augusta pikets pie Ministru kabineta pret uzspiestajiem imigrantiem?
Pašapziņu mums pašiem. Jo mūsu bija daudz. Diskomfortu
valdošajai koalīcijai un bezdzimtenes kosmopolītiem. Tādēļ no vienas puses
sākās apzināta pret pasākumu, tā rīkotājiem un dalībniekiem vērsta melu kampaņa,
no otras – valdošā koalīcija jutās spiesta sākt taisnoties par savu rīcību, dot
solījumus rīkoties atbildīgāk, sākt diskusiju par iespējām stingrāk kontrolēt
islāma ekstrēmistus, iespējamu parandžu nēsāšanas aizliegumu. Viņi taisnojas,
jo baidās no tautas noskaņojuma, un vislabāk to var redzēt tieši masveida
protesta akcijās. Jāatzīst, galveno tomēr nesasniedzām – uzspiestie pirmie 250
imigranti Latvijā tiks ievesti.
Pretpasākumi
jāturpina jaunā līmenī
Neviens politiskais spēks Saeimā negrib un nespēj piedāvāt
risinājumu, kā novērst radušos apdraudējumu. Risinājums var būt grozījumi
Imigrācijas un Patvēruma likumos, kas novērstu jebkādas iespējas organizēti ievest
imigrantus Latvijā. Sadarbībā ar juristu grupu šobrīd šādus grozījumus
gatavojam. Kad tie tiks sagatavoti un juridiski noslīpēti, iniciatīva tiks
iesniegta likumdevējiem. Tālāk tiks izvēlēta situācijai atbilstošākā taktika.
Primāri vērsīsimies pie likumdevēja, taču izskatīsim arī citus iespējamos
risinājumus, ieskaitot likuma grozījumu virzīšanu tautas nobalsošanai
(referendumam). Rīcības modelis būs atkarīgs no mūsu iespējām mobilizēt cilvēku
atbalstu un līdzekļus tālākām darbībām.
Gājiens
un koncerts PAR STINGRU IMIGRĀCIJAS LIKUMU! PRET UZSPIESTIEM IMIGRANTIEM!
4. augusta pikets pierādīja, ka spējam mobilizēties savas tautas
aizstāvībai. Ir jāsper nākamais solis, tādēļ simboliskā datumā, 22.septembrī,
Baltu vienības dienā, notiks protesta akcija – gājiens PRET IMIGRĀCIJU! Pulcēšanās
gājienam Rīgā, Strēlnieku laukumā, plkst. 18.00. Gājiens, kas virzīsies uz
Brīvības pieminekli, sāksies plkst. 18.30. Plkst. 19.00 pie Brīvības pieminekļa
akcija turpināsies ar koncertu „Baltija ir mūsu!”. Tajā piedalīsies pazīstami
patriotiski noskaņoti mūziķi un dziesminieki. Pasākumā iepazīstināsim ar
izstrādātajiem Imigrācijas un Patvēruma likumu grozījumiem, kuru mērķis ir
atbalstīt Latviju kā nacionālu valsti. Aicinām nebūt vienaldzīgiem un ar savu klātieni
paust noraidījumu L. Straujumas un septiņu Latvijas valdības ministru (R. Vējoņa,
E. Rinkēviča, J. Reira, R. Kozlovska, D. Melbārdes, U. Auguļa, A. Matīsa) slepeni,
bez Saeimas apstiprinājuma pieņemtajam lēmumam piekrist trešo valstu imigrantu
ievešanai Latvijā.
Argumenti
pret imigrāciju ir nemainīgi - Latvijai jābūt nacionālai valstij!
Etnokulturālais aspekts. Vērojot, cik gausi notiek
padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski,
kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji faktiski neintegrēsies
nemaz. To arī redzam Rietumeiropas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas
un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas
gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo padomju kolonizācijas laikā Latvijā
izmitināto iebraucēju īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES. Tāpēc jauns svešiem
etnosiem piederīgu imigrantu pieplūdums jau vidēja termiņa nākotnē latviešiem
Latvijā varētu nozīmēt etnisku katastrofu.
Drošības aspekts. Neminot šeit daudzos
traģiskos gadījumus dažādās Eiropas valstīs, kuros tieša loma bijusi
islāmticīgiem imigrantiem, tai skaitā otras un trešās paaudzes iebraucējiem,
vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par
to, ka imigrantu uzņemšana rada papildu drošības riskus. Maskējoties zem
patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku
organizāciju kaujinieki. Par to liecina kaut vai fakts, ka katru 1000 ANO jau
pārbaudītu bēgļu vidū Norvēģijas drošības dienesti vidēji atrod 10 ar islāmistu
teroristiem saistītus cilvēkus. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru
garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā.
Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu
vairumā gadījumu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas. Arī
Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina
noziedzības līmeni, piemēram, Itālijā, kur imigrantu īpatsvars ir tikai 7%,
viņu veikto izvarošanas noziegumu īpatsvars sasniedz 40%. Būtiski pieaug ar
vardarbību un narkotikām saistītie noziegumi. Nedrīkst aizmirst, ka imigranti
ierodas no vietām, kur, valdot islāma reliģijas dogmatiem un nežēlīgiem
sociālās vides apstākļiem, priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma
neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā
pieņemtā.
Brīvprātīgi - piespiedu kārtā. Jautājumā par tik
būtiskām pārmaiņām sabiedrības struktūrā un kultūrvidē, valdībai, pirmkārt,
būtu jāvēršas pie tautas pēc tās pilnvarojuma. Tā kā tas netiek darīts, nav ne
mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka 250 imigrantu uzņemšana ir vienreizējs
pasākums. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums imigrantu
plānveida izmitināšanai Latvijā. Gan Eiropas komisijas (EK) priekšsēdis
Junkers, gan EK ārlietu pārstāve Mogerīni arvien biežāk uzsver, ka nepieciešams
izstrādāt un ES likumdošanas līmenī ieviest obligāto kvotu mehānismu nelegālo
imigrantu pārdalei. Šādu problēmas pseidorisinājumu atbalsta arī ES spēcīgākās
un ietekmīgākās valstis – Vācija un Francija.
Precedents atvērs vārtus, ko vēlāk var būt jau neiespējami
aizvērt! Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles
stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara. Tas ir nekorekti un
melīgi - latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, viņi pat nesapņoja par jebkādu
pabalstu saņemšanu, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas
kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie
apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās
paražām! Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem
bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā drošās Āfrikas
valstīs, bet Latvijai nav pienākuma piedalīties kolektīvā etnokulturālā
pašnāvībā!
Aicinām visus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties 22. septembra
pasākumos – gājienā un koncertā. Jo vairāk mūsu būs, jo vairāk mūsu nacionālo
interešu iztirgotāji būs spiesti pierauties un jo lielāka pārliecība par saviem
spēkiem un iespējām uzvarēt radīsies aktīvajiem cilvēkiem un juristiem, kas
mēģina likumdošanas ceļā pasargāt Latviju no masu imigrācijas nestā posta un
nelaimēm.
Nav komentāru:
Komentāra publicēšana